Māra Ozola – skolotāja, kas raksta grāmatas: Tādu dullo kā es arī ne katrs var paciest!
Kopš dzīvesstāsts izrakstīts no sirds, viņa ir brīva no pagātnes. Ir sācies latviešu valodas un literatūras skolotājas Māras Ozolas pēdējais mācību gads ne tikai Murjāņu Sporta ģimnāzijā, bet skolotājas ampluā. Publiskajā telpā viņa turpina nebaidoties runāt tiešu valodu par norisēm izglītības sistēmā… «Ko tur baidīties?» viņa iesaucas un atzīst, ka par vēlu sākusi runāt – vajadzējis bļaut agrāk un skaļāk!
Foto: Matīss Markovskis
Iebraucot Inciemā, pļavā starp margrietiņām pretī debesīm izslējies milzīgs plakāts ar trim vīriem – aktieriem Arnoldu Švarcenegeru, Deniju de Vito un rakstnieku Anšlavu Eglīti pa vidu. Pēc pāris stundām skolotājas Māras Ozolas pavadībā izsekošu grāmatas Pansija pilī autora dzīvesstāstam Inciema tornī, kurā izvietota rakstniekam veltītā ekspozīcija, un dosimies nelielā pastaigā pa tuvējo apkārtni, kurā Māra ar spilgtu stāstījumu aizvedīs mani citā laikā… Šejienieši viņu jau divdesmit gadu dēvē par Anšlava Eglīša piemiņas glabātāju.
Gan cīnījos, gan meklēju palīdzību
Pati Māra nav no šīs puses, ieprecējusies un Inciemā dzīvo kopš 1991. gada, strādājusi Turaidas pamatskolā par latviešu valodas skolotāju. Pirms tam mētājusies pa visu Latviju. «Diemžēl es biju spiesta mainīt dzīvesvietas un kā skolotāja – skolas. Par manu dzīvi iepriekš un pirmo vīru viss uzrakstīts tur,» Māra pamāj grāmatas Es vairs nebēgu pa sapņiem virzienā. «Man gāja stipri līdzīgi kā tai nabaga Jēkabpils sievietei, kuru nodūra, tikai man viss beidzās labāk…
Varu dzīvot tādu dzīvi, kādu pati vēlos. Esmu karaliski bagāta, jo pat karaļi nevar atļauties dzīvot, kā grib,» viņa pasmaida.
