Par īstiem cilvēkiem, nevis ideāliem 🩷 
«Kādā brīdī vienkārši atrados uz ielas.» Ērģelniece Apkalna atklāti par sāpīgu šķiršanos un skaistu satikšanos
Viņā ir neaprakstāms sīkstums un latgalietes spīts, kas palīdzējis iet savu sievietes un mākslinieces ceļu. Ērģelniece Iveta Apkalna. Viņa zina, ko nozīmē būt virsotnē, uzstājoties uz lielāko pasaules koncertzāļu skatuvēm un saņemot neskaitāmas starptautiskās balvas, un kā ir nonākt dziļā aizā, kad grūti rast motivāciju nākamajam solim. Taču Iveta arvien ir spējusi sakopot spēkus ceļu turpināt.
Foto: Aiga Rēdmane. Stils: Laila Trilopa
- Karalienes naktsmaiņas un kamols kaklā. Kā tas ir – saņemt pasaules augstākos apbalvojumus un spēlēt uz lielākajām skatuvēm, bet naktīs vienatnē pie instrumenta cīnīties ar nogurumu un urdošu jautājumu pašai sev: «Varbūt ir laiks nokāpt no skatuves?»
- Uz ielas un bez ilūzijām. Iveta Apkalna reiz savu mīļoto bija uzcēlusi uz pjedestāla, bet kādā rītā «vienkārši atradās uz ielas».
- Blondie mati un asais sniegs. Cīņa par vietu zem saules, kur par vājiem punktiem tika uzskatīti pat blondie mati un zilās acis. Atklāta atzīšanās par profesionālo vientulību un apziņu: «Es šķūrēju sniegu no ceļa, pa kuru mēs visi braucam.»
- Izmeklētāja meita un tēva klusēšana. Visu mūžu meklēt atbildes uz tēva teikto «izaugsi – sapratīsi»?
