«Kādā brīdī vienkārši atrados uz ielas.» Ērģelniece Apkalna atklāti par sāpīgu šķiršanos un skaistu satikšanos

Viņā ir neaprakstāms sīkstums un latgalietes spīts, kas palīdzējis iet savu sievietes un mākslinieces ceļu. Ērģelniece Iveta Apkalna. Viņa zina, ko nozīmē būt virsotnē, uzstājoties uz lielāko pasaules koncertzāļu skatuvēm un saņemot neskaitāmas starptautiskās balvas, un kā ir nonākt dziļā aizā, kad grūti rast motivāciju nākamajam solim. Taču Iveta arvien ir spējusi sakopot spēkus ceļu turpināt.

Ieva Jātniece

27. novembris

Foto: Aiga Rēdmane. Stils: Laila Trilopa

Ar Ivetu tiekamies divās sarunās, un katrā no tām viņa ir cita. Pirmajā izskan daudz šaubu un pretrunīgu vēstījumu, otrajā viņa ir krietni optimistiskāka un teic: emocionālas šūpoles, šaubas un iekšējie meklējumi ir daudzu radošu cilvēku ikdienas pavadoņi.

Kad uzrunāju intervijai, sacīji, ka šis tev ir transformācijas laiks. Ko ar to domāji?

Kaklā bieži jūtu kamolu un manī parādās domas: varbūt ir laiks nokāpt no skatuves?

Līdzībās runājot, šobrīd esmu izdzīvojusi sava romāna pirmo nodaļu, bet īsti vēl neesmu gatava nākamajai. Agrāk man patika, ka dzīve ir dinamiska. Pašlaik ir sajūta, ka tā slīd zem kājām un gribas to apstādināt.

Ar ko tas ir saistīts?