Gaviļmeistars Renārs Zeltiņš: Vairs netieku uzskatīts par triviālu ākstu

Telpa, kurā viņš parādās, uzšvirkst zeltaini priecīgās dzirkstīs. Gaviļmeistars – tā viņam patīk sevi pieteikt. Pasākumu vadītājs Renārs Zeltiņš. Šobrīd – profesionālā brieduma virsotnē, jau asina mēli jauniem projektiem. Bet, kad iznāks šis žurnāls, TV ekrānā Zeltiņš vēl ceļos Arktikas klusumā – sāpošiem pirkstu galiem, smeldzošiem pleciem. Brīžiem bezbēdīgs, sirdī – līdz sāpēm skumjš. Svalbāra bija viņa svētceļojums. Viņš uzsver, ka uz šo sarunu nācis būt atklāts.

Ineta Meimane

1. decembris

Foto: Andrejs Nikiforovs. Stils: Laila Trilopa

Kas tu īsti esi? Instagramā sevi piesaki arī kā verbālo Brūsu Lī.

Kad vadīju Ghetto Games pasākumus, tā mani iesauca mākslinieks Vladislavs Lakše. Iedomājos – kā šovmenis ar vārdiem daru to pašu, ko Lī ar tā sauktajiem nunčakiem. Tas interesanti savijas arī ar to, ka Brūss Lī ir bijis mans elks kopš bērnības – arī dzīves filozofijas dēļ. 14 gadu laikā manai dzīvei caurvijušies vairāki ampluā – aktieris, komiķis, žurnālists, improvizētājs, pasākumu vadītājs, influenceris. Nozīmīgs, pagodinošs ieraksts manā CV ir fakts, ka 29 gadu vecumā saņēmu balvu Žurnālistikas cerība. Bet, nē, žurnālistiku studējis neesmu.

Bija pāris puiši, kas man teica – nositīšot kā mušu. Biju ļoti ar to traumēts.

Fundamentu izglītībā man deva Rīgas Centra humanitārā vidusskola – latviešu valoda, literatūra, angļu valoda no pirmās klases. Tad, sporta vadīts, devos uz Kurzemi, spēlēju tur basketbolu un pabeidzu arī vidusskolu. Sāku studēt Ventspils Augstskolā tulkos, bet nomācījos tieši divas nedēļas. Pasniedzēja teica: «Neiedomājies, ka esi kāda zvaigzne, kas vienreiz lekcijā uzmirdzēs, lai pazustu uz nedēļām!»