Visiem kotlešu nepietiks! Diāna Zande par to, kā vecāki neapzināti sanaido bērnus
Pieņemts domāt, ka brāļu un māsu attiecībām jābūt tuvām, mīlošām un atbalstošām. Taču realitātē daudziem ir ļoti grūtas, sarežģītas un pat naidīgas attiecības. Kas ietekmē brāļu un māsu attiecības, un vai tiešām viņu mīlestība ir pašsaprotama? Skaidro Diāna Zande, zinātņu doktore klīniskajā psiholoģijā, kognitīvi biheiviorālā terapeite.
Foto: Shutterstock
No labākajiem draugiem bērnībā līdz svešiniekiem pieaugušā vecumā. Kas nosaka brāļu un māsu attiecību dinamiku? Diāna Zande skaidro:
- Kā bērnu temperaments un vecuma starpība ietekmē saderību;
- Kāpēc vecāku «taisnīgums» un salīdzināšana patiesībā grauj attiecības;
- Ko darīt, ja pieaugušā vecumā brālis vai māsa kļuvis par «neveiksminieku» vai tieši otrādi – pārāk veiksmīgu;
- Vai vienmēr ir vērts atjaunot pārtrūkušas attiecības?
«Nē! Brāļu un māsu mīlestība nav pašsaprotama! Vai vīrieša un sievietes mīlestība ir pašsaprotama? Vai bērnu un vecāku mīlestība ir pašsaprotama? Vai dzimtenes mīlestība ir pašsaprotama? Vai mīlestība vispār ir pašsaprotama? Nē, jo mīlestība katru reizi ir unikāls notikums starp diviem cilvēkiem. Un tas nav pašsaprotami.
Runa nav tikai par brāli vai māsu, bet šajās attiecībās ienāk arī viņu dzīvesbiedri, bērni, partneru ģimenes.
Mēs iedomājamies – ja ir brālis vai māsa, viņš tev ir īpašs cilvēks, kurš jāmīl, par kuru jārūpējas, bet tā gluži nav. Mēs esam atšķirīgi cilvēki pat tad, ja mūs saista bioloģiska radniecība. Esam piedzimuši vieniem vecākiem, mūsdienās gan variantu ir vairāk – viens tētis un atšķirīgas mammas vai viena mamma, bet dažādi tēti, arī mākslīgā apaugļošana. Fakts, ka esam piedzimuši šajā ģimenē, faktiski mūs padara par vienu vecāku diviem, trim vai četriem bioloģiskajiem bērniem, bet automātiski nepadara mūs par citam citu mīlošiem, tādiem, kas visu mūžu turēsies kopā un būs labākā komanda. Tas nenotiek automātiski.
