Agrā sēja var pievilt – tomātu audzētājas Evitas Gūtmanes knifi labākai ražai
Dzērvju tomātu saimniecību klāj sniegs. Bet saimniecei Evitai jaunā tomātu sezona jau sākusies. Viņa ir, kā pati smejas, lielražotāja, tomēr strādā ar metodēm, kas ļoti labi saprotamas un pieņemamas arī mazas siltumnīciņas saimniekiem, kuri tomātus audzē tikai savai ģimenei. Evita dēstus audzē apkurināmā siltumnīcā un pirmos tomātus iesējusi jau 25. janvārī. Tāpēc mēs varam mierīgi visu nofotografēt, publicēt un sekot padomiem mēnesi, pusotru vēlāk. Un darīsim to visu sezonu – līdz pat oktobrim.
Foto: No izdevniecības «Žurnāls Santa» arhīva (Kaspars Krafts, Picture Agency)
Ja Evita Gūtmane šķiet kaut kur redzēta, tas nav malds – viņa ir LTV raidījuma Īstās latvju saimnieces pagājušās sezonas uzvarētāja. Evitai ir divas augstākās izglītības – lauksaimniecības un juridiskā – un maģistra grāds sabiedrības vadībā.
Lai gan izstudējusi par agronomi, šajā profesijā nekad nav strādājusi un varbūt vistuvāk tai nokļuvusi tagad savos Dzērvju tomātos Vircavā. Toties dzīve aizvedusi uz prokuratūru un pēc tam uz policiju, un pirms diviem gadiem viņa devās izdienas pensijā jau kā policijas pulkvežleitnante. Tā nu tagad viņa ir apbrīnojami enerģiska, skrejoša un smejoša pensionāre. Un, ņemot vērā visu, ko abi ar vīru Edgaru savā saimniecībā divatā pagūst izdarīt, šķiet, ka viņiem diennaktī ir vismaz 72 stundas. Vasarā gan iznākot gulēt tikai trīs četras no tām.
Evita un Edgars abi ir pilsētnieki, jelgavnieki, un jaunībā teica, ka nekad nedzīvotu un nestrādātu laukos, neko neaudzētu, nestādītu un neravētu, jo ne vienam, ne otram tas nepatika. Taču vīra vecākiem šeit bija zeme, un tajā pamazām sāka šo un to audzēt. Evita vēl mācījās un strādāja, vīrs strādāja, un saimniecību laukos viņi iekopa pamazām, ļoti pakāpeniski, tikai ģimenes vajadzībām.
«Sākumā bija viena maza siltumnīciņa,» teic Evita. «Tikai 100 kvadrātmetru. Aizvedām izaudzēto uz tirgu un vienā dienā nopelnījām 40 latu, bet alga toreiz bija 80 latu. Sākām ar zemenēm, bet drīz vien sapratām, ka īsti labi nebūs, jo zemenes prasa intensīvu darbu konkrētā laikā, un to divi strādājoši cilvēki nevarēja atļauties. Tad pievērsāmies tomātiem, un no 100 kvadrātmetru siltumnīcas palēnām esam attīstījušies līdz šodienai. Bez kredītiem, ieguldot attīstībā tikai to, kas nopelnīts, pamazām esam uzcēluši deviņas lielas siltumnīcas.
