Noslēpumainie Amsterdamas pasaku dārzi  – elpa aizraujas no skaistuma!

Aizvadītajā vasarā Amsterdamas dārzu noslēpumos kopā ar draudzenēm, tikpat kaislīgām dārzu mīļotājām kā pati, ielūkojās Ieva Use-Cimmermane, dārzu veidotāja un pasniedzēja.

Kā nokļūt?

• Amsterdamas nākamās Atvērto dārzu dienas plānotas 2024. gada 14.–16. jūnijā. Taču par datumiem, tāpat arī par biļešu tirdzniecību vēl jāpārliecinās mājaslapā www.opentuinendagen.nl – novembra vidū biļetes vēl nepārdeva. Ieva ar draudzenēm biļetes pirka un ceļojumu plānoja martā.
• Internetā rezervētās biļetes ir mazliet lētākas nekā jūnijā uz vietas pirktās (pagājušajā gadā – 20 un 22,5 eiro). Grūti spriest, vai var gadīties tā, ka uz vietas biļetes nemaz nevar nopirkt, jo tās jau laikus rezervējuši tik daudzi, ka dārzi vairāk ciemiņu uzņemt nespēj.
• Publiskai apskatei tiek atvērti 25–30 dārzi, lielākoties privāti, kuros citā laikā iekļūt nevar. Tāpēc dārzu adreses un apraksti netiek publiskoti iepriekš. Tos kopā ar karti un dalībnieka pasi, kas ļauj ieiet dārzā, saņem pirmajā dienā, ierodoties vienā no četriem ceļojuma sākumpunktiem. Katru dārzu drīkst apmeklēt tikai vienreiz. Daļa dārzu var būt tā pati, kas iepriekšējā gadā, daļa ne. 
• Ieva iesaka naktsmājas izvēlēties Amsterdamas centrā, jo visi dārzi atrodas attālumā, kas no pilsētas centra ir gana ērti izstaigājams kājām. Tomēr jārēķinās, ka vismaz 20 000 soļu ik dienu vajadzēs nosoļot. 
• Daudzi no dārziem ir ļoti nelieli. Tāpēc dažkārt nākas pagaidīt rindā vai aizstaigāt līdz citam dārzam un pēc tam atgriezties. Pastaigā pa dārziem drīkst ņemt līdzi tikai nelielu somiņu. Cilvēkiem ar mugursomām, riteņsomām un koferiem, suņiem un arī bērnu ratiņiem ieiet dārzos ir liegts.
• Dažkārt, lai nokļūtu dārzā, jāuzkāpj pa kāpnēm un jāiziet cauri saimnieka mājai, un to nevarēs izdarīt cilvēki ratiņkrēslā. 
• Šis ir ceļojums, kurā diez vai doties kopā ar bērniem (lai gan bērniem līdz 12 gadu vecumam kopā ar vecākiem ieeja ir bez maksas) un arī ar dzīvesbiedru ne, ja vien viņš pats nav kaislīgs dārza mīļotājs. Toties maza draudzeņu kompānija ar līdzīgām interesēm būs ideāla.

Miniatūrs dārzs

«Mazs mazītiņš – tikai daži desmiti kvadrātmetru. Tajā nokļūt varēja caur saimnieku māju pa diviem ceļiem. Vai nu caur vannasistabu, reizē ar acs kaktiņu pamanot, ka, arī sēžot vannā, ir iespējams vērot dārzu. Vai arī izejot caur tādu kā skapi vai nelielu garderobi. Pats pirmais dārzā sagaidīja metāla mežģīņu kājslauķītis. Tik skaists, ka es nespēju noturēties un nofotografēju to līdz ar visiem saviem rozā lakotajiem kāju nagiem. Kājslauķītis kā kamertonis uzdeva dārza noskaņu – senatnīgu, it kā mazliet apsūbējušu. Miniatūrajā, ēnainajā pagalmiņā pāris lielu koku, gar malām ēncietīgu augu stādījums un vienīgajā saulainākajā vietiņā galdiņš un krēsli, bet pagalma dziļumā maza darbnīciņa. Man laimējās nedaudz aprunāties ar dārza saimnieku.