Mājražošana – mazais bizness savā virtuvē. Skaidrojam kā to uzsākt
Daudziem mājražošana asociējas ar glīti noformētu svētku tirdziņu, uz kuru sabraukuši tirgotāji ar preci, kas ļoti atšķiras no lielveikalu plauktos atrodamās. Šie uzņēmēji savus produktus ražo mājas apstākļos. Skaidrojam, kas jāzina un jādara, lai kļūtu par mājražotāju.
Foto: Shutterstock
Pašlaik vairāk nekā divas trešdaļas Latvijas mājražotāju nodarbojas ar dārzeņu, augļu un ogu pārstrādi.
Visbiežāk mājražotāju stāsts sākas ar dažādu produktu gatavošanu savā virtuvē – kāds cep kūkas un pīrāgus, cits sien sierus, vāra ievārījumus. Tas ir sirdsdarbs, un ar pagatavoto tiek cienāti radi, draugi, kaimiņi. Visiem, protams, ļoti garšo, visi slavē, un nereti tieši tobrīd prātā iesējas maza idejas sēkliņa, ka varbūt gardos ražojumus jāļauj nogaršot arī plašākam cilvēku lokam. Tā turklāt ir iespēja piepelnīties līdztekus ikdienas maizes darbam. Bet, piemēram, kādai jaunajai māmiņai, kura tobrīd ir mājās, tā var būt iespēja nedaudz atpūsties no pienākumiem, kas saistīti ar mazuļa aprūpi. Mājražošanu noteikti nevar uztvert kā ražošanas biznesu klasiskajā izpratnē, jo šim procesam ir dziļāka jēga – tas ir vērtību kopums, kurā atspoguļojas Latvijas reģionu identitāte, tradīcijas, unikāli vietējie produkti, ģimenes roku darbs un personīga attieksme.
Ir mīts, ka mājražošanai Latvijā izvirzīts daudz specifisku un grūti izpildāmu prasību. Jā, prasības ir, jo, strādājot ar pārtiku, galvenais ir patērētāja drošība. Darbs ar dokumentiem, higiēnas prasību ievērošana tirgos, izbraukumu tirdzniecībā, produktu marķējums, laboratorisko izmeklējumu veikšana, produkcijas izsekojamības prasību ievērošana – tie ir lielākie mājražotāju izaicinājumi, un, ja kāds šajās niansēs nevēlas iedziļināties, tad šāds uzņēmējdarbības veids viņam nebūs īstais.
