Foto: Paklāju mednieks Maikls Perdū: Gandarījums sākas ar uzticamu dīleri
Vai jūs zināt, kādas superspējas piemīt tā dēvētajam austrumu paklājam? Labu un gaumīgu interjeru tas var padarīt izcilu. Diemžēl šie par austrumniekiem dēvētie paklāji mēdz būt arī sāpīgi nenovērtēti un pat uztverti kā padomju laika relikts pie vecmāmiņas dzīvokļa sienas. Tomēr skaistie raksti un noslēpumainie motīvi, kas tos caurvij, vienlaikus ir mūžīgi un arī pārsteidzoši mūsdienīgi.
Foto: Ieva Andersone
Kaukāza mezglotie saru paklāji un austie paklāji, ko dēvē par kilimiem, ir svarīga daļa plašākā tekstiliju saimē, kuri vēsturiski radīti teritorijās starp mūsdienu Turciju un Centrālāziju. Raupjās, kalnainās Lielā un Mazā Kaukāza zemes apdzīvoja vai joprojām apdzīvo vietējās tautiņas, kuru rūpals allaž bijusi aušana. Persieši, grieķi, armēņi, kurdu ciltis, azerbaidžāņi un turkmēņi, kā arī neskaitāmas mazākas, taču ne mazāk ietekmīgas ciltis ir veidojušas austrumu paklāju bagātīgo musturu, zīmējumu un krāsu kodu.
Kaukāzā tagad ir pavisam maz audēju – dažu drosmīgu un altruistisku iniciatīvu atbalstīti, tie darbojas vien pāris nomaļās vietās.
Kalnu ciemu iedzīvotāju un klejotāju cilšu galvenais iztikas avots kopš senseniem laikiem bijusi lopkopība. Vilna, ko deva šejienes aitas un kazas, bija ideāli piemērota izturīgu grīdas segumu un dažādu ikdienas saimniekošanas priekšmetu radīšanai. Savukārt aušana senajās Kaukāza kopienās bija kā pavediens, kas kopā sasaistīja ikdienu, ticējumus, tradīcijas un redzējumu uz plašāku, kosmisku lietu kārtību.
