Graudaugu karaļvalsts pierobežā. Latvieši saimnieko ar pasaules vērienu

ZS Kotiņi dosjē 

• Vieni no lielākajiem sēklu audzētājiem Latvijā un Baltijā. Līdztekus sēklai ražo arī dažādu graudaugu un pākšaugu produktus.
• Saimnieki – Aldis Ločmelis un Vija Kuļša.
• Pastāvēšanas ilgums – 32 gadi.
• Platība – 3000 hektāru, no kuriem 2200 hektāru ir augstas kategorijas sertificētas sēklas lauki.
• Produkti – sertificētas sēklas, dažādi putraimi un milti, grūbas, pākšaugi, lobītas pupas un zirņi, pankūku un citi miltu maisījumi, sinepes, kviešu klijas, auksti spiesta eļļa (rapšu, kaņepju un linsēklu), kā arī dzīvnieku barība, sākot no zivīm un vistām, beidzot ar liellopiem.
• Izaugsme – no 14 hektāriem 1992. gadā līdz 3000 hektāriem zemes, kur kopā iesēti 20–25 veidu kultūraugi. No graudu sēšanas ar rokām līdz modernām tehnoloģijām un nopietnam transporta parkam. No pirmās rapšu eļļas partijas un miltu maisa 2002. gadā līdz 10 000 litriem eļļas un 200 tonnām graudaugu un pākšaugu produkcijas gadā, ar augšup ejošu soli šobrīd. 
• Kotiņu veikala dižpārdokļi – pērļu grūbas, rapšu eļļa un kviešu milti.
• Apbalvojumi – Latvijas novada garša 2023 iegūtās medaļas: speltas pilngraudu manna (zelta medaļa), zirņu manna (sudraba medaļa), auzu putraimi (bronzas medaļa).
• Pārliecība – veiksmes pamatā ir ilgtspējīga saimniekošana un nemitīga attīstība.

Aizbraukt uz Kotiņiem ir krietni tālāk nekā uz Liepāju, kas daudziem šķiet tālākais Latvijas galapunkts. Mērojot ceļu uz Krievijas pierobežā esošo saimniecību, esam savā prātā uzbūruši ainu par mīlīgu, mazu zemnieku sētu (Kotiņi taču izklausās mazi un mīlīgi), kas darbina miltu un putraimu gaņģus mazās dzirnavās un kur melderim gar kājām glaužas kaķītis.

Kotiņi saimnieko pēc jaunākajām pasaules tendencēm, kas Eiropu varētu sasniegt pēc pāris gadiem.

Taču iebraucam pilsētā, kura pēkšņi iznirst lauku ceļmalā – no vienas puses mežs, kur lēkā zaķi, no otras – vairāki desmiti graudu bunkuru slejas Latgales debesīs kā lielpilsētu debesskrāpji, ražotnes dūc un rūc, skursteņi kūp.