«Kluba meitene» Sigita: Varu izskatīties viegli pieejama, bet mani ir nereāli dabūt

– Es ienīstu braukt ar taksistiem, man viņi tik ļoti nepatīk. Labāk paņemu Teslu vai cenšos sarunāt kādu, kas mani aizved. Tā bija arī šoreiz.

Sarunāju, ka čoms aizvedīs, bet Dreiliņos no Circle K puses viņam priekšā izbrauca mašīna. Sēdēju aizmugurē septītajam bembim, tur ir televizoriņš. Nebiju piesprādzējusies.

Kad auto nospieda pa mēmajiem, es ar galvu atsitos pret televizoru. Atbrauca policija, ātrie, mazliet tecēja asinis, man teica – jums varbūt būs viegls smadzeņu satricinājums. Tā arī bija. Kad kāpu ārā, izkrita telefons un aizgāja ar galiem. Jautra diena bija…

Es varbūt varu izskatīties viegli pieejama, bet mani ir nereāli dabūt. Daži mēģināja, bet, kad piecas reizes iedod kurvīti, viņus sāku uzskatīt par paziņām.

– Taču tik un tā jau nākamajā dienā ­tomēr piedalījies fotosesijā. 
– Tās laikā man divas reizes sāka reibt ­galva. Tā sestdiena perfekti raksturo manu ikdienu – spontāna, neprognozējama. Tāpēc es reti plānoju lietas. Man patīk punktualitāte, bet ar tādu dzīvesstilu kā man to nevar panākt.

Es neatpūšos un maz guļu. Bieži sanāk iemigt negribot – strādājot pie datora vai vienkārši sēžot pie galda, jo patīk izdarīt maksimāli daudz. Dažreiz sanāk pretoties miegam, bet beigās miegs un nogurums tomēr uzvar.

Esmu maksimāliste ar labu sirdi. Kā daudzi saka, mana labā sirds mani nomocīs. Un tā arī ir. Es daru pārāk daudz labu lietu.