Hematoloģe Sandra Lejniece: Jaunā paaudze ir atvērtāka, viņi par vēža diagnozi runā brīvāk

Ja godīgi, mēs esam fundamentālu un patīkamu pārmaiņu priekšā – Latvijā top nacionālais vēža centrs un tiek veidoti tā dēvētie pacientu ceļi dažādu vēža veidu ārstēšanai un aprūpei. Šī vērienīgā projekta vadības grupas priekšgalā ir profesore Sandra Lejniece, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas vadītāja. Turklāt Strēlnieks pēc horoskopa. Tāpēc vismaz man nav nekādu šaubu, ka iecerētais izdosies.
Anija Pelūde
Anija Pelūde
Foto: Matīss Markovskis

ANAM­NĒ­ZE

•  Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas vadītāja, akadēmiķe.
•  Profesore Rīgas Stradiņa universitātē, Iekšķīgo slimību katedrā. 
•  Latvijas Hematologu asociācijas prezidente. 
•  Rīgas Medicīnas institūtu ar izcilību beigusi 1987. gadā.
•  Specializējās hematoloģijā arī tāpēc, ka vienu no saviem vectētiņiem nekad nav sastapusi. «Viņš nomira ar leikozi, pirms es piedzimu. Un man mazai likās: kāpēc tā – kāpēc ārsti viņu neizārstēja?!»
•  Dzimusi Krustpilī. Mamma – pediatre, tēvs – terapeits, bijis arī anesteziologs reanimatologs.
•  Vissvarīgākais ir ģimene. «Esmu tā audzināta, ka ģimene vienmēr ir pirmajā vietā.»
•  Patīk lasīt slavenu cilvēku biogrāfijas un stāstus. Joprojām regulāri lasa arī krieviski – lai valoda neaizmirstas. 
•  Vaļasprieks – dārzs. «Ļoti gaidu, kad manas divas magnolijas sāks ziedēt. Baltā un rozā. Baltā izaugusi gandrīz līdz otrā stāva logam.» 
•  Par vienu no sliktākajām cilvēka īpašībām uzskata skaudību.

18–20 procentiem vēža pacientu mūža garumā saglabājas depresija un nedrošības izjūta, tādēļ viņiem nepieciešama palīdzība.

– 18. martā notika Eiropas onkoloģijas pacientu nevalstisko organizāciju kongress Par vienlīdzību vēža uzveikšanā, lai aktualizētu jautājumu par pastāvošo nevienlīdzību vēža ārstēšanā Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs – lai apspriestu to ar pacientu organizācijām, veselības aprūpes speciālistiem, politiķiem un Eiropas Parlamenta deputātiem un pēc tam parakstītu un sūtītu atklātu vēstuli Eiropas Parlamentam, Eiropas Komisijai, Eiropas Savienības valstu valdībām, lēmumu pieņēmējiem… Proti,  runa ir par to, ka arī Latvijas onkoloģisko slimību pacienti grib, lai viņus ārstētu pēc labākajiem standartiem… Bet, kā izrādās, jūs pie šī mērķa jau reāli strādājat! 

– Jā, Eiropas Komisija pirms gada publicēja Eiropas vēža uzveikšanas plānu. Onkoloģija ir Komisijas prioritāte veselības jomā. Plānā ietilpst viss – sākot ar veselīgu dzīvesveidu, smēķēšanas ierobežošanu un citiem ieteikumiem, kas ir vēža profilakse un risku samazināšana. Skrīnings, diagnostika, ārstēšana un vēža pacientu atbalstīšana līdz mūža beigām. Paliatīvā aprūpe. Visaptverošais plāns attiecas arī uz tiem, kas izārstējušies, jo, kā zināms, 18–20 procentiem vēža pacientu mūža garumā saglabājas depresija un nedrošības izjūta, tādēļ viņiem nepieciešama palīdzība.

Kāds mums, Latvijai, labums no šī plāna? Eiropa grib, lai katrā valstī būtu akreditēti nacionālie vēža centri, jo plānots līdz 2025. gadam izveidot tā dēvēto centru tīklojumu pa visu Eiropu, kurā būs savienoti katrā dalībvalstī atzītie nacionālie visaptverošie vēža centri, kas palīdzēs pacientiem tikt pie augstākas kvalitātes diagnostikas un aprūpes, kā arī inovatīvas ārstēšanas, šādi mazinot nevienlīdzību starp Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju iespējām tapt izārstētiem. Piemēram, ja kādam atklās retu vēža veidu – Latvijā piecos gados varētu būt viens šāds pacients –, tad, iespējams, dalībvalstis tomēr vienosies, ka Eiropā visus šos reto vēžu pacientus sūtīs uz vienu konkrētu vēža centru, kur speciālistiem ir lielāka pieredze to ārstēšanā.

Lai turpinātu lasīt, reģistrējies!

Iegūsti piekļuvi labākajam saturam, jaunumiem par Tev interesējošām tēmām, podkāstiem un citiem jaunumiem mūsu portālā

Villas Sarunas

Vairāk

Personības

Vairāk

Attiecības

Vairāk

Dzīvesstils

Vairāk

Lasāmgabals

Vairāk

Viedoklis

Vairāk

Praktiski

Vairāk

18+

Vairāk

Abonē