Klikšķini te un nāc uz randiņu ar SANTA+ ❤️ 
«Konstanti mugurā ir sajūta, it kā vāciņš būtu par stingru aizgriezts.» Dace par dzīvi ar retu diagnozi
Pirmsskolas skolotājas DACES TAURĪTES sastapšanās ar piņķerīgu diska trūci mugurkaulā viņai ir daudz atņēmusi, bet – tikpat daudz devusi. Lai gan zaudējusi agrākās darbspējas savā profesijā un vairs nevar ļauties iemīļotajam hobijam, Dace atradusi jaunus veidus, kur sevi realizēt, un citus iemeslus priecāties. Man par Daci gribas arī teikt, ka viņa ir piemērs tam, ka – nekad nav par vēlu un īstais brīdis ir tagad. Jā, šoziem viņa apņēmusies paplašināt profesionālo varēšanu, un mēs tiekamies dienu pirms tam, kad viņai jādodas uz iestājeksāmeniem augstskolā.
Foto: Ieva Andersone
Par sevi aizmirsu…
«Savu muguru jūtu jau piecus gadus – kopš 2021. gada februāra. Tas sākās pēkšņi, bet sākumā slikto pašsajūtu neuztvēru kā kaut ko nopietnu – domāju, ak, kaut kur caurvējā esmu pastāvējusi, laikam starpribu nerva iekaisums… Iepriekš man tāds jau bija bijis, tāpēc nospriedu, ka atkal vecā vaina uzradusies. Kā es jutos? Nevarēju noturēt rokā krūzīti – jebko paņemot rokās, bija sāpes muguras vidusdaļā, vairāk krūškurvja rajonā. Bija ziema, tētis tolaik slimoja un palika uz gultas, un mēs ar māsu viņu aprūpējām, cilājām. Pirms dabūjām funkcionālo gultu, bija ko turēt! Mana mugura joprojām lika par sevi manīt, bet par sevi tajā brīdī nedomāju, un – kurš tad domātu? Tas bija sarežģīts laiks, daudz braukājām pie ārstiem tēta veselības dēļ, un, godīgi sakot, par sevi pilnīgi aizmirsu. Marta beigās tētis aizgāja… Nu man bija laiks sev.
Daktere mani nosūtīja uz magnētisko rezonansi, apzinīgi gaidīju rindu, jo izmeklējums par valsts līdzekļiem bija paredzēts tikai maija beigās. Paralēli dzēru zāles, kas paredzētas nervu sāpēm. Laiks gāja, un kādā brīdī attapos, ka nevaru vairs neko pārvilkt pāri galvai un paņemt lietas no ledusskapja.
Man konstanti mugurā ir sajūta, it kā vāciņš būtu par stingru aizgriezts, skrūves par stingru savilktas…
