Rotu māksliniece Anna Fanigina: Mani bērni ir manas rotas un mans kolektīvs
«Es dzīvoju brīvu dzīvi,» kādā mūsu sarunas brīdī nosmaida Anna Fanigina, rotu māksliniece, kuras darbus pazīst ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Šopavasar Rīgas Modes nedēļā Anna apžilbināja ar lieliem, caurspīdīgi sarkaniem gredzeniem. Bet vispār viņas rokraksts ir smalkums, tīras līnijas, latīņu vārdi, dzidrums un lidojums. Mums izdodas tāda sievišķīga saruna – par smaržām, par rotām, par izjūtām un par brīvības cenu.
Foto: Matīss Markovskis
Pieturzīmes
• Rotu dizainere, zīmola VERBA dibinātāja.
• Dzimusi 1973. gadā Sofijā, Bulgārijā.
• Beigusi LU Fizikas un matemātikas fakultāti, pēc tam Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (tagadējās RDMV) Metālmākslas dizaina nodaļu. Mācījusies stikla pūšanas meistarklasē Venēcijā.
• Personālizstādes kopš 2001. gada.
• Rotas guvušas daudz apbalvojumu dažādās valstīs.
• Latvijas simtgades oficiālo dāvanu autore.
• Kolekcijas – Verba, Teres, Ursis (ar lācīšiem), Splendor, Sakura, Tangere utt. Aktuālākā – Analemma, kurā daudz sarkanās krāsas un gredzeni kā personiskas saules izgaismo to nēsātāja ikdienu.
Radošs cilvēks visu laiku klausās sevī – ja nu kāda ideja vēlas, lai to realizētu? Ja ideju nenoķersi, tā pazudīs.
Tas ir brīnišķīgs sestdienas rīts. Annas otrā stāva dzīvoklītī simtgadīgajā Mežaparka namā burtiski pludo gaisma. Logiem ar sīkajām rūtīm nav aizkaru, un tieši aiz tiem peld balti mākoņi, vecie grīdas dēļi ir nokrāsoti balti, un gaismu izstaro pat baltais porcelāns ar smalkiem zeltījuma pieskārieniem – mīļas skolotājas dāvināta Rīgas porcelāna tasīte un papīrplāna Kuzņecova tasīte… Uz galda ir Mežaparka rabarberkūka un divu garšu kafijas. Tā otrā, ar izsmalcināta rūgtumiņa noti, ir Annai ļoti mīļa, un viņa to vienmēr meklē ciematiņā netālu no Neapoles, kur pati reiz piedalījās arheoloģiskajos izrakumos. Annas mājas ir pilnas stāstu, tās šķiet kā viņas rotu un viņas pašas iekšējās pasaules turpinājums – zīmējums ar viņas iemīļotu Veneto reģiona villu, Venēcijas stikla glāžu kolekcija, divtūkstoš gadus senas sengrieķu trauku lauskas no arheoloģiskajiem izrakumiem… Un uz palodzes kastītēs – rotas, ko nēsā Anna pati.
– Pavasaris jums bija devīgs – starptautiskajā Baltijas rotu izstādē Lietuvā saņēmāt divas balvas uzreiz: gan Grand Prix, gan Publikas simpātiju balvu.
– Bija ļoti patīkami, ka skatītāju simpātijas sakrita ar žūrijas izvēli, tātad tiešām biju atradusi kaut ko, kas uzrunā visus. Balvu saņēmu par saviem putnu gredzeniem, un man pašai tie ļoti patīk. Lidojuma un spārnu tēma man bijusi tuva jau sen – uzrakstos, vieglumā, caurspīdīgumā un manā dzīvesveidā, bet rotās tas vēl nebija tik izteikti iemiesots. Šī tēma man ir svarīga, un es gribu to turpināt. Tikpat mīļa man ir ūdens tēma, un tagad ar savām rotām došos uz Somiju, uz rotu mākslas konkursu Jūras vēstījumi.
– No kurienes jums atnāk šīs tēmas – lidojums, filozofija, jūras vēstījumi, putni?
– Man bija iespēja astoņus gadus piedalīties arheoloģiskajos izrakumos gan sengrieķu pilsētā, gan romiešu villās – no turienes arī jūras vēstījumi, putni un daudz kas cits. Tieša pieskaršanās seno kultūru artefaktiem man devusi ļoti daudz. Izjūtu īstu laimi, vienkārši turot rokā sengrieķu keramikas lausku vai romiešu freskas fragmentu. Radošs cilvēks visu laiku klausās sevī – ja nu kāda ideja vēlas, lai to realizētu? Ja ideju nenoķersi, tā pazudīs. Man svarīgi ceļojumi un pārvietošanās telpā, un mana iekšējā elektrība veidojas kustībā.
