Mīlīgo uzvārdu tauta. Par ko stāsta latviešu uzvārdi?

Konsultē
Ilmārs Mežs,
vēsturnieks un demogrāfs
 

Ilmārs Mežs kopā ar līdzautoriem tikko pabeidzis trešo sējumu unikālam pētījumam par mūsu uzvārdiem, un savā ziņā tas kļuvis par latviešu uzvārdu Dainu skapi. 

20. gadsimta sākumā Jūle Maucekle Rīgā vairs nevarēja mierīgi rādīties un divdesmitajos gados šo uzvārdu nomainīja.

Sākās ar dzimtas saknēm

Ilmārs Mežs sāk ar pārsteigumu: vai es zinot, kā radies mans latviešiem visai neparastais uzvārds Kanepone? Hmm, ir vilktas paralēles gan ar lietuviešu Kanapenes svētkiem, gan puspajokam ar Sicīlijas mafiju un Alu Kaponi, bet skaidrības nav. Izrādās, man ļoti paveicies – uzvārda izskaņai zināms pat konkrēts vaininieks – Patkules muižas skrīveris Jēkabs Laimons! Jēkabs pats sev iecerējis laimi nesošu uzvārdu, kuram vēlējies elegantu izskaņu -ons. Bet, lai pārāk nelēktu acīs, pierunājis arī vairākus savas muižas zemniekus pieņemt uzvārdus ar tādu izskaņu. Tā radās Miglons, Graudons, Vējons, Saulons, Kviešons, Miežons, kopumā ap divdesmit šādu uzvārdu, un viens tiem bijis arī Kanepons. Citur latviešu uzvārdiem tādu izskaņu nebija, jo vāciskie -soni nozīmēja ko pavisam citu. Daži no Jēkaba Laimona iedvesmotajiem uzvārdiem laika gaitā izzuda, bet daži saglabājušies.