Karīna Račko: Vairs nekad nevēlēšos laulību un pat ne kopdzīvi
Bieziem triepieniem, izteiksmīgām krāsām, spilgtiem notikumiem, erotikas un galēju emociju piesātinātas – ir rakstnieces Karīnas Račko grāmatas. Nu jau septiņas. Tās pērk un lasa. Nevienam citam autoram Latvijā nav tādu panākumu. Ilgi izskatījās, ka Karīnas dzīve ir tiešām perfekta – gudra (Karīnas pirmā profesija ir zobārste!), skaista, veiksmīga un laimīgi precējusies. Līdz šovasar blīkš bladākš – viņas ārēji tik skaistā laulība tika šķirta.
Foto: Matīss Markovskis
Karīna nekad intervijās neslēpa, cik ļoti ar vīru viens otru mīl un cik neticami krāšņa ir viņu seksuālā dzīve. Tagad bijušajam vīram jau ir cita, viņš šīs attiecības pat izrāda sociālajos tīklos. Savukārt Karīna līdz šim klusēja un komentārus nesniedza. Lūk, iespējams, atklātākā versija, ko no Karīnas dzirdēsiet.
Vienmēr esmu sāpīgi izjutusi tēva trūkumu. Domāju, tas mani ļoti ietekmējis kā sievieti, radījis arī tādas mazliet neveselīgas ilgas pēc lielas mīlestības.
– Pirms pusotra gada teici, ka darbs zobārsta kabinetā tev nesniedz gandarījumu, tāpēc tikai rakstīsi. Saprotu, tas ir mainījies?
– Tā ir, es atkal strādāju kabinetā, bet, tā kā tagad to daru ar citu attieksmi, darbs man sagādā gan prieku, gan gandarījumu. Tagad drīzāk domāju, ka, iespējams, vairs nerakstīšu, jo pēdējās grāmatas man paņēma daudz spēka, enerģijas un emociju. Būt ārstei vienmēr ir bijusi svarīga manas personības daļa, tāpēc es nekad neesmu pametusi profesiju – vienmēr esmu pasniegusi terapeitisko zobārstniecību Rīgas Stradiņa universitātē. Un tagad, jā, atkal strādāju arī ar pacientiem. Agrāk biju daudz emocionālāka, pārlieku empātiska un jūtīga – pārdzīvoju, ja īsti neiedarbojās anestēzija, sāpīgi uztvēru (un tas notiek bieži!), kad kāds teica: es jūs, zobārstus, nevaru ciest. Man sirds lūza, kad bērni no manis baidījās un raudāja. Mocījos, izrakstot rēķinu, jo sapratu, ka daudziem summa ir milzīga.
