Indra Roga par dzīvi pēc Gruzdova aiziešanas: Stiprums ir līdz brīdim, kamēr salūsti

«Viņu aizstāt nevar, jo viņš ļoti mācēja mīlēt! Un tamdēļ vien mana dzīve ir laimīga, neskatoties uz visu pārējo,» runājot par savu vīru režisoru Mihailu Gruzdovu, atzīst režisore Indra Roga.
Lauma Lūse-Kreicberga
Foto: Natalia Golubova. Stils: Agija Vismane

Ar Indru tikāmies gada izskaņā vēl pirms svētkiem Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra mājā «Zirgu pasts» – vietā, kur viņa jau daudzus gadus strādā ar studentiem. Kopš februāra, kad mūžībā aizgāja režisors un izcilais pedagogs Mihails Gruzdovs, viņai ik dienu nākas sadzīvot ne tikai ar lielo zaudējumu, bet arī ar reālo ikdienu. Šajā sarunā viņa ir tieša, pieber kārtīgu realitātes šķipsnu, vienlaikus atklājas īsti un personīgi. Runājot par vīru, viņa joprojām saka «ir», nevis «bija», «esam», nevis «bijām». Skaidrības labad intervijā tagadne labota ar pagātnes formu, lai gan, saņemot «Spēlmaņu nakts» balvu par labāko izrādi bērniem vai jauniešiem «Paolo un Frančeska», Indra teica: «Miša, es tevi mīlu!» – apliecinot, ka mīlestība dzīvo pāri laikam.

– Tieši pirms pieciem gadiem intervijā žurnālam IEVA teicāt, ka jūsu «vienīgās lielās ciešanas ir Mišas slimība» un, ejot cauri ļoti smagai dzīves zonai, vairs nebaidāties no pārmaiņām… Pēdējā gada pārmaiņas ir pavisam citādas. Kāds ir galvenais vēstījums, ko tās atnesušas?
– Protams, ir skumji, un ļoti trūkst Mišas, taču šobrīd pāri visam ir jautājums par to, kas notiek praktiski. Iespējams, skarbi skanēs, bet, manuprāt, mūsu valstī tiešām kaut kas nav kārtībā. Tas nav normāli, ka cilvēks ar maģistra grādu, vēlēts asociētais profesors viens pats ar savu algu nevar uzturēt ģimeni – samaksāt dzīvokli, apģērbties, aiziet pie ārsta… Pētot savu ciltskoku, šķiet, ka šobrīd ir tāpat kā 19. gadsimtā, kad sieviete, zaudējot vīru, un vīrietis, zaudējot sievu, jau pēc diviem mēnešiem atkal ir apprecējušies, jo tas bija vienīgais veids, kā izdzīvot.

Mēs visu mūžu ar Mišu strādājām, lai izpirktu dzīvokli, lai tas paliktu meitai, – daudz ko sev aizliedzām, mēģinājām sakārtot dzīvi…

Vai man tagad vajadzētu steidzami meklēt vēl kādu vīru? Būtu diezgan dīvaini! (Iesmejas.) Visu mūžu esmu strādājusi divos darbos, vienmēr skrējusi… Domāju, ka liela daļa cilvēku Latvijā strādā divos darbos, taču manā gadījumā tas nozīmē strādāt divpadsmit stundu dienā. Man ir piecdesmit seši gadi, un ir diezgan grūti to pavilkt. 

Lai turpinātu lasīt rakstu, nepieciešams iegādāties abonementu
Esmu abonents
Par 4 nedēļām
1 €
pirmie trīs maksājumi, pēc tam 3.99 €
Izmēģini
plus
Labākais saturs vienuviet no mūsu 12 drukātajiem žurnāliem
plus
Ekskluzīvas intervijas
plus
Pieeja visam saturam jebkurā ierīcē
plus
Samazināts reklāmu daudzums visā portālā
Abonementu var pātraukt jebkurā laikā
Populārākā izvēle
Par pirmo gadu
24.49 €
pēc tam 34.99 €
Abonē
plus
Labākais saturs vienuviet no mūsu 12 drukātajiem žurnāliem
plus
Ekskluzīvas intervijas
plus
Pieeja visam saturam jebkurā ierīcē
plus
Samazināts reklāmu daudzums visā portālā
Raksta abonements
5 €
Derīgs 28 dienas
Abonē
plus
Pieeja vienam rakstam
plus
Santa+ vide bez reklāmām
plus
Pieeja rakstam jebkurā ierīcē
Abonementu var pātraukt jebkurā laikā

Villas Sarunas

Vairāk

Personības

Vairāk

Attiecības

Vairāk

Dzīvesstils

Vairāk

Lasāmgabals

Vairāk

Viedoklis

Vairāk

Praktiski

Vairāk

18+

Vairāk

Abonē