Domu centrifūga. Geštaltterapeite skaidro, kā beidzot tikt galā ar uzmācīgām domām

Konsultē
Elīna Zelčāne,
geštaltterapeite, psiholoģijas doktorante

Reizēm ir tā, ka jūtamies slikti un tad apzināti izvelkam ārā domas, kas liek justies kā upurim – redz, kā man neiet, dzīvē viss ir slikti!

Nepabeigtie stāsti 

Es taču būtu varējusi izdarīt citādi… Jau kuru nakti pirms iemigšanas pārcilāju prātā notikumus, kuriem sen jau beidzies derīguma termiņš. Kāpēc viņa tā pateica? – braucot pie stūres, jau atkal domās atgriežos ballītē un knapi paspēju nobremzēt, pirms pārbraucu krustojumu pie sarkanās gaismas. Ak die’s! Kāda starpība, ko viņa teica!? Nedomā par to! Atveru logu un ļauju uzmācīgajām domām doties pilsētas pastaigā. Bet nākamajā dienā tās jau atkal iekārtojušās blakussēdētāja krēslā un dīc meldiņu, kuru zinu no galvas. Nu cik var!? Es taču varēju uzreiz atcirst, pateikt viņai, lai pievalda mēli, – turpinu jau nez kuru reizi kā teātra izrādē izmēģināt savu lomu.