Daktere Evija Livčāne pēc kovidkomas: Manis glābšanā piedalījās desmiti vai pat simti mediķu
Evijai ļoti paveicās, jo viņas jaunā kleita nekļuva par mirstamo kleitu, un tagad par to var pajokot dullās Paulīnes garā. Taču Tuberkulozes un plaušu slimību centra pulmonoloģe, medicīnas zinātņu doktore EVIJA LIVČĀNE pati zina, ka viņas izdzīvošana bija medicīnisks brīnums. Decembrī Evija saslima ar kovidu, sākumā viegli, bet tad pārstāja elpot un nonāca komā. Tikai nesen viņa atgriezusies darbā, un dzīvei ir cita garša.
Foto: Matīss Markovskis
EVIJA LIVČĀNE 5 teikumos
1. Kļūstot par ārsti, piepildījusi mammas un pati savu sapni.
2. Nostrādājusi medicīnā 25 gadus, un ir Tuberkulozes un plaušu slimību centra pulmonoloģe.
3. Šoziem, ārstējoties no smaga Covid-19, slimnīcā pavadīja astoņas nedēļas, daļu no šā laika – komā.
4. 49 gadi, dzīvo Ikšķilē, lielā aizraušanās – ceļojumi.
5. Ir pārliecināta: «Labie vārdi jāsaka šeit un tagad! Mēs tos taupām, un tad reizēm tos iznāk pateikt tikai bēru mielastā.»
No kovida pat nomirt nav tik vienkārši. Tas ir mokpilni.
– Zinot par jūsu nopietno slimošanu, liekas, ka esat gluži vai atgriezusies no tās pasaules. Jums šis pavasaris varēja arī nepienākt?
– Pilnīgi reāli. Man arī Ziemassvētki varēja nepienākt. Tas, ka esmu un atkal visu varu, tīri medicīniski ir brīnums.
Kad nonāc tā grāvja otrā pusē un pats kļūsti par pacientu, tavas ārsta smadzenes diemžēl neizslēdzas un tu visu saproti. Kad jau biju pie samaņas, tas bija dubultgrūti, jo nevar nedomāt par to, kas ar tevi notiek. Brīžiem bija sajūta, ka gals ir pavisam tuvu. Un, kad vēl saproti, kā jūtas tuvinieki…
