Par īstiem cilvēkiem, nevis ideāliem 🩷 
Erotisks pastāsts
Vīrieša smarža un asinsbalss. Viņa gulēja ar mazās māsas vīru
Beidzot viņas elpa kļuva mierīgāka, trīsas sīkiem vilnīšiem palēnām norima. Ķermenis bija vienlaikus smags kā pielijusi pļava un viegls kā pieneņu pūka. Tā tas bija, mīlējoties ar viņu: viss kopā – piepildījums un iztukšojums. Smagi kā arkls viņš viņu uzara, un viegli kā vējiņš pēc tam nopaijāja.
Foto: Shutterstock
Viņa pagriezās ar seju pret sienu. Viņš lēnām pievilkās klāt un uzlika plaukstu uz vēdera. Iekāres tajā kustībā vairs nebija, lai gan viņa zināja – to uzšvirkstināt no jauna bija dažu minūšu jautājums. Nu labi, desmit. Bet mīlnieki jau minūtes neskaita.
Viņa gan tomēr skaitīja. Ikreiz, kad tas vilnis, kas kā traks viņus nesa vienu pretī otram, uz mirkli noplaka, viņā ieslēdzās prāts – skaidrs, ass un atskurbinošs.
Viņa gulēja ar savas māsas vīru.
Tā nu tas bija.
Viss sākās ar to nelaimīgo teātra izrādi. Māsai bija izdevies dabūt biļetes uz kādu smalku viesizrādi, taču tieši dienu pirms izrādes māsa nolikās ar pamatīgu vīrusu. Viņas skaistā mazā māsa izskatījās briesmīgi un jutās tieši tāpat. «Nu, aizej ar Māri manā vietā, lai vismaz biļetes neiet zudībā,» viņa pīkstēja nazālā balsī, jo deguns bija pilnībā ciet.
