Viņa palūdza piedošanu, un viņi palika kopā. Olgas Rajeckas un Ivo Bankava stāsts

Kad iznāks šis žurnāla numurs, būs pagājuši divpadsmit gadi kopš tās februāra dienas, kad viņš viņu bildināja, bet vasarā – divpadsmit gadi kopš kāzām. Dziedātāja Olga Rajecka un skaņu inženieris Ivo Bankavs. Sarunas laikā viņa viņu mīļi uzrunā «Ivīt!» un ik pa laikam noglāsta. Savukārt viņš atzīst: «Olga ir mana māju sajūta.»

Ilze Vītola-Grūzīte

Šodien

Foto: Lauris Vīksne

Sāksim ar Valentīndienai atbilstošu jautājumu: kas jums ir mīlestība?

Olga: Nevienu dzīves dienu nevaru iedomāties bez Ivo! Ikdienā domāju par viņu visu laiku – ko Ivo dara, kā viņam iet, kādēļ nezvana, vai ir paēdis…

Ivo: Mīlestība, manuprāt, ir cieņa, sapratne, rūpes par otru. Kaisle un tiekšanās vienam pēc otra. Mīlestība man ir tiekšanās pēc Olgas. Mēs visu darām kopā – gan darbā, gan sadzīvē, gan izklaidēs.

Kad jūs pirmo reizi ieraudzījāt viens otru?

Olga: Tas bija deviņdesmito gadu sākumā. Ivo tolaik bija divdesmit trīs gadi, man – trīsdesmit trīs. Es dziedāju grupā Bāze 7, un satikāmies Radio Skonto rīkotā pasākumā. Vēlāk Ivo palīdzēja tehniski nodrošināt mūsu koncertus. Tajā laikā viņam bija līgava, mēs ar Bāze 7 arī dziedājām viņu kāzās.

Un atkal satikāties, dejojot tautas dejas?

Olga: 2013. gadā notika Dziesmu un Deju svētki, un Latvijas televīzijas raidījuma Lai top! veidotāji meklēja populārus cilvēkus, kas dejojuši tautas dejas, dziedājuši korī vai spēlē kādu mūzikas instrumentu. Tā kā es biju dejojusi tautas deju ansamblī Rotaļa, uzaicināju kopā ar mani raidījumā piedalīties vidējās paaudzes kolektīvu Rotaļa XO un tā vadītāju Gintu Baumani.

Ivo: Pirmais mēģinājums, viss kolektīvs jau esam nostājušies savās vietās, ir zināms, kura deja tiks dejota, bet mana deju partnere kavē mēģinājumu, un stāvu viens. Ienāk Olga. Vadītājs mūs salika vienā pārī.

Olga: Man teica: ej pie Baņķa! Es no viņa baigi baidījos, jo reiz pēc kāda koncerta Liepājā, ko Ivo nodrošināja tehniski, kaut ko nesmuki viņam pateicu, un viņš pateica visu, ko domā par mani. Un tagad mūs saliek vienā pārī! Sākām dejot kopā, nodejojām Dziesmu un Deju svētkus, tas bija fantastisks laiks.

Ivo: Mums bija jautri un interesanti.

Atceros gandrīz pa sekundei, kā viss notika, – Liepājā pateicu visu, ko gribēju pateikt, bet Olga palika nepateikusi. Tajā oktobra vakarā, kad Olga teica: «Lūdzu, piedod!» – biju uz pauzes, viņas atvainošanās uzrunāja līdz sirds dziļumiem, kaut kas iekšēji notrīcēja.

Bet tolaik jūs katrs bijāt citās attiecībās… Kad sapratāt, ka starp jums ir kas vairāk nekā tikai draudzīgas attiecības?