Pirmā latviešu kalnu slēpošanas karaliene Ulla Ģērmane: Uzskatu, ka patiesībā Dženifera jau ir mani apsteigusi

Kādā agrā 1989. gada janvāra rītā mēs ar fotogrāfu Zigismundu Zālmani kāpām lidmašīnā, lai uz īsu brīdi sastaptu meiteni, kura nupat bija saviļņojusi visu Latvijas sporta sabiedrību. Bija noticis kas nekad nepieredzēts – latviešu kalnu slēpotāja Ulla Lodziņa pasaules junioru čempionātā Madonna di Kampiljo trasē izcīnījusi bronzas medaļu! Vienīgā iespēja aprunāties un arī uzņemt dažas bildes bija tieši todien kādā Maskavas ārpilsētas sporta bāzē. 25 grādi mīnusā nav piemērotākais laiks fotosesijām, taču Ulla uzvilka slēpošanas tērpu, paņēma slēpes un smaidīga nopozēja pie turpat blakus augošiem bērziņiem.

Vēlāk lielāko daļu laika viņa pavadīja treniņnometnēs un sacensībās Pasaules kausa trasēs, tāpēc šīs fotogrāfijas vēl labu brīdi noderēja ilustrācijai pie rakstiem par mūsu labākās kalnu slēpotājas sasniegumiem.

Ir pagājuši daudzi gadi, un šobrīd Ulla Ģērmane ar ģimeni ir Kortīnā, kur pirmo reizi olimpiskajās spēlēs startē viņas meita Dženifera. Abas Ģērmaņu zeltainā retrīvera meitenes Ronja un Remi, kas vienmēr un visur tiek ņemtas līdzi, šoreiz palikušas mājās, jo sacensību arēnās ar suņiem neielaiž. Reiz pat ar visām biļetēm nācies sacensības noskatīties, stāvot aiz sētas…

Vecāki skatījās uz mani pilnīgā izmisumā – neviens no mums nesaprata, ko iesākt. Mana karjera bija tikko sākusies, vēl daudz ko būtu varējusi izdarīt. Varētu braukt vēl gadus desmit, ja ne vairāk.

Tavai spožajai karjerai savulaik sekoja katrs otrais latvietis. Taču Albērvilas olimpiskajās spēlēs 1992. gadā vairs nepiedalījies, un arī vēlāk nekādas publiskas informācijas par tavām sporta gaitām nebija.