Jaunais ģenerālprokurors Armīns Meistars: Nedrīkst aizmirst, ka aiz katra nozieguma stāv cilvēks

«Prokuroram jābūt arī cilvēcīgam, un reizēm mums tā pietrūkst. Nedrīkst aizmirst, ka aiz katra nozieguma stāv cilvēks. Esmu saticis likumpārkāpējus, attiecībā uz kuriem jāizdara savs darbs un jāiet tālāk, jo redzu – viņš uz mani skatās tā, ka varētu nogalināt, domā, ka visās problēmās vainojams prokurors. Bet ar tiem, kas gatavi runāt, centos izrunāties – saprast, kā šī cilvēka dzīve iegrozījās tā, ka viņš nonāca līdz noziegumam. Tie ir tādi stāsti! Man nepatīk, ka mūsdienās noziegumu izmeklēšana, apsūdzību celšana un iztiesāšana kļuvusi par konveijeru, kurā pazūd cilvēcīgais.» 

Sakiet, vai uz zemes ir taisnība?

Noteikti! Diez vai es būtu prokurors, ja neticētu, ka uz zemes ir taisnība! Gan es, gan mani kolēģi iestājamies par to, lai taisnība būtu un lai katrs to izjustu.

Visiem juristiem ir viena izpratne par taisnību?

Teiciens, ka katram sava taisnība, atbilst arī juristu videi: advokātam par taisnību ir viena izpratne, prokuroram kā apsūdzētājam – cita. Tiesnesim ir galavārds – viņš pasaka, kam ir taisnība. Var atšķirties arī izpratne par to, kas ir taisnīgs sods. Cietušais bieži uzskatīs, ka sods ir par maigu, bet prokurora būtība ir būt bargam – to prasa likums.

Esmu pārliecināts, ka no Jēkabpils gadījuma ir mācījušies visi. Šī policijas un prokuratūras kļūda jau sākotnēji bija jāatzīst, jānožēlo un jāatvainojas.

Jūs esat bargs?

Kad vēl pats biju prokurors, citi ieskatīja, ka esmu bargs – ar prokurora mugurkaulu un skatījumu. Vienlaikus neviens apsūdzētais man nekad nav pārmetis, ka notiesāts nepamatoti, ka sods bijis nesamērīgs vai netaisnīgs.

Kā cilvēkā veidojas līdzsvars starp taisnīgumu un bargumu?