
Dāvis Sīmanis: Esmu tas, kurš spēlē droši. Man ir ļoti bail no nekontrolējamām situācijām
Pirms sešiem gadiem Dāvja Sīmaņa dzīvē viss notika vienlaikus – pasaulē nāca dēls, Dāvis Sīmanis sestais, sākās četrdesmitgadnieka krīze, Dāvis sāka uzņemt dokumentālo filmu Frankenšteins 2.0 par cilvēka centieniem piemānīt nāvi.
Foto: Matīss Markovskis
Dāvja jaunā filma ir kā amerikāņu kalniņi – no smieklīga absurda līdz apsēstībai un ģēniju prātiem. Tā nominēta arī «Lielajiem Kristapiem». Apbalvojumus dāsni ieguvušas arī viņa iepriekšējās filmas. Dāvja tēvs bija leģendārais operators Dāvis Sīmanis, mamma ir producente Aiva Sīmane, un kino Dāvim ir asinīs. Nu jau divus gadus viņš ir arī Latvijas Kultūras akadēmijas rektors.
Kā tas ir – meklēt nemirstības recepti Krievijas sādžās un Amsterdamas laboratorijās, lai beigās nonāktu pie atziņas, ka lielākais brīnums ir paša bērns? Un kāpēc režisors turpina atjaunot tēva dzimtas mājas, kuras, visticamāk, savas dzīves laikā nemaz nepabeigs?
Turpinājumā – atklāta saruna par:
- Bailēm no nāves un tās paradoksālo pievilcību;
- Dokumentālo filmu Frankenšteins 2.0;
- Beznosacījumu mīlestību, kas vīrieti pārsteidz pusmūžā;
- Dzimtas pamatīgumu – kāpēc Sīmaņu dzimtā dēliem vārds Dāvis tiek likts jau kopš 19. gadsimta;
- Jauno paaudzi, kurai vairs nav padomju nospieduma un kura Latviju padarīs labāku.
Es saprotu, ka man ir dots šis laiks un cita nav.
Saņem dāvanā personalizētu rokraksta analīzi!








































































