Aktrise Agate Krista: Man gribējās, lai mani mīl tā, ka es to jūtu. Bet es to nejutu

Jaunā Rīgas teātra aktrise Agate Krista mūsu sarunā aizved aizskatuvē, savā vientulībā un alkās būt priecīgai, attiecībās, kurās nejutās laimīga… Un arī ģimenes traģēdijā, kad pieredzēja Dieva brīnumu. Bet pāri visam – mīlestība uz teātri. Agates dzīvē pienācis brīdis, kad viņa sevi vairs neuzskata par jauno aktrisi.

Lauma Lūse-Kreicberga

Šodien

Foto: Lauma Kalniņa

Pieturzīmes

27 gadi.
Bijusi Rīgas Pantonīmas dalībniece.
Beigusi Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra aktieru studiju programmu.
Kopš 2022. gada – Jaunā Rīgas teātra aktrise. Spēlējusi izrādēs Dzimšanas dienas kūka, Stikla zvērnīca, Pēdējā maltīte, Arkādija, Verters, Melnais gulbis, Ābeļziedi upē un citās.
Filmējusies seriālā Aģentūra, filmās Sēklis un Dieva suns.
Patīk dziedāt un spēlēt klavieres.
Daudz lasa – pēdējās izlasītās grāmatas ir Bulgakova Suņa sirds un Kotas Istaba. Iesākta Prusta Zudušo laiku meklējot.

Vai kāds tevi ir nosaucis par Agatu Kristi – tāpat kā rakstnieci?

Nē, bet par Agatu gan! Vēl nesen mammai prasīju: kāpēc neesmu Agata? Viņa bija neizpratnē – vai tiešām es gribētu tādu pašu vārdu kā rakstniecei? Īstenībā ar rakstnieci tam nav nekādas saistības… Manam tētim patika vārds Krista, mammai – Agate, viņi nevarēja izlemt, kuru vārdu man likt, tāpēc atstāja abus.

Visu laiku uz kaut ko cerēju un nepiepildīto cerību dēļ kļuvu arvien nelaimīgāka un pati sev nepatīkamāka.

Kāpēc tu izvēlējies publiski sevi pieteikt ar diviem vārdiem, nevis ar vārdu un uzvārdu?

Kad Alvis (Alvis Hermanis, Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs – aut.) teica, ka no viena vārda jāatsakās, lai nebūtu trijotnes, sapratu, ka man patīk, kā skan Agate Krista. Taču man vispirms bija jāpajautā tētim atļauja un jānoskaidro, vai viņu nesāpinātu, ja es teātrī atteiktos no uzvārda. Atceros, kā sēdēju grimētavā un zvanīju tētim. Viņš ieturēja ilgu klusuma pauzi un teica: «Kas jādara, jādara!» Intonācijā nebija vienaldzības, bet arī sajūsmas nebija. Tagad esmu sapratusi, ka šādi pasargāju savu ģimeni, jo feisbukā uzreiz nevar atrast, kas ir mana mamma, brālis… Tomēr īstais iemesls laikam ir savas identitātes meklēšana. Tajā ir arī kaut kas inčīgs – izdomāt, kā tevi sauc. Kāpēc ne?! Kādā brīdī pat apsvēru domu par jaunu uzvārdu – Kažoks, likās tik skanīgi, taču paliku pie abiem saviem vārdiem.

Tu nāc no lielas – četru bērnu – ģimenes, turklāt augi vidē, kur apkārt bija neredzīgi cilvēki… Vai tas kaut kā ietekmējis tavu turpmāko dzīvi?