Bostonas laulība, kas nebija gluži laulība… Kāpēc tā atdzimst?

Savalkātas zeķes un apakšbikses, kas nekļūdīgi atrod ceļu uz veļas grozu, un allaž rātni nolaists poda vāks. Viegli salāti vai jūras veltes vakariņās, kas notiesātas, laiski šķirstot mīļāko žurnālu vai klausoties asinis stindzinoša true crime raidieraksta sēriju. Miers un kārtība vai apzināta slinkošana. Vakariņu ballītes ar draudzenēm vai stundām ilga nodošanās iecienītākajam hobijam. Grāmatu kalni, sporta klubs, mājdzīvnieki un ceļojumi. Ja no zemes virsmas kādu dienu izčibētu vīriešu dzimums, mums, sievietēm, protams, būtu jāskumst, tomēr nevar arī noliegt, ka dienišķā dzīve bez vīrieša šodienas raibajā, aizraujošajā pasaulē nav nekāds šausmu stāsts par izmisušu kaķu veceni, kas savas tukšās dienas aizvada četrās sienās, blenžot televīziju. Sieviete bez problēmām savu dzīvi var būvēt pēc pašas vēlmēm un ieskatiem, un pavisam labi, ja līdzās piedevām ir uzticamas draudzenes plecs.

Vīrieši pret sieviešu jūtu pasaules krāsu niansēm allaž bijuši mazliet akli.

It kā jau skan gluži loģiski, un tomēr sievietes spējai būt patiesi brīvai un laimīgai netrūkst skeptiķu, īpaši, protams, starp vīriešiem. Tad lūk, šādiem neticīgajiem pastāstīšu par brīnišķīgām, drosmīgām un laimīgām sievietēm, kas Bostonas laulībā vienā mierā dzīvoja pirms 100 gadiem un senāk. Nē, mēs neapspriedīsim netradicionālu seksuālo orientāciju, drīzāk palūkosimies plašāk, pāri tās robežām.