Latvieša piezīmes Jeruzalemē. Mirklis pirms lielajām šausmām
Pērn jūlijā gandrīz nedēļu pavadīju Izraēlā, galvenokārt Jeruzalemē – pilsētā un valstī, par kuru daudz dzirdēts, bet kas arvien spēj pārsteigt.
Foto: Shutterstock un Aldis Bukšs
Kopš brauciena bija pagājuši tikai daži mēneši, kad daudz kas mainījās. Hamās iebrukums un tās kaujinieku pastrādātās brutālās civiliedzīvotāju, bērnu slepkavības, izvarošanas un laupīšanas. Izraēlas armijas mobilizācija un atbildes triecieni. Protesti, kašķi un sadursmes visā pasaulē.
Gaisā ik pa laikam jūtama marihuānas smaka. Daudzviet plīvo karogi varavīksnes krāsās.
Vai jūlijā kaut kas liecināja par gaidāmajiem notikumiem? Jā, liecināja, taču pat visļaunākajos murgos nerādījās, ka tie varētu pienākt tik drīz un būs tik briesmīgi.
Kāpēc Jeruzalemes naktis?
Jo tuvāk ekvatoram, jo satumst ātrāk, un naktij raksturīgā tumsa jūlijā iestājās jau ap astoņiem vakarā. Dienas pavadījis mācībās par finansējuma piesaisti nevalstiskām organizācijām, vakarus veltīju klejojumiem pa pilsētu. Tieši vakari Jeruzalemē pārsteidza visvairāk.
