Rīga +11°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Es atbraucu ar savu automašīnu, un tā ir mans īpašums. Lai cik tas šķistu pašsaprotami, bija laiks, kad sievietei nedrīkstēja piederēt savs īpašums. Tas bija viens no pirmajiem feminisma kustības sasniegumiem – balsstiesības un arī īpašumtiesības sievietēm, lai sievietei drīkst piederēt, piemēram, māja vai dzīvoklis, un viņa drīkst ar to rīkoties pēc savas saprašanas, nevis tikai ar vīra vai tēva atļauju,» stāsta Olga Procevska. «Grūti justies pateicīgam par sauli, kas spīd, vai gaisu, ko elpojam, un šis šķiet tikpat pašsaprotami. Taču tas ir izcīnīts diezgan smagā cīņā.»
Olga ir uzņēmēja, komunikācijas zinātņu doktore un, jā, feministe. Protams, feminisma kustībai ir dažādi novirzieni, un tikai ekstrēmistes gatavas atkailināt krūtis vai ielauzties baznīcā kā Pussy Riot meitenes.
Pamatā feminisms aizstāv vienkāršo pārliecību, ka sievietēm un vīriešiem ir vienādas sociālās, seksuālās, intelektuālās, politiskās un ekonomiskās tiesības.
Viss sākās gandrīz pirms 200 gadiem, 19. gadsimta sākumā, un pat nereāli iedomāties, kas pa šo laiku ir panākts. Pirms feminisma kustības sākuma sieviete līdz laulībām bija tēva īpašums, pēc tam tēvs viņu aizveda līdz altārim un juridiski un fiziski nodeva vīra īpašumā. Sievietei nebija iespēju paust savu politisko gribu, nebija sociālo tiesību – tas viss bija jāizkaro pirmajām feministēm, kas gāja maršos un rīkoja boikotus fabrikās.
19. gadsimta sākumā manufaktūrās sievietēm maksāja pat vairākas reizes mazāku algu nekā vīriešiem.
Tiesības saņemt līdzvērtīgu algu, tiesības lemt par savu ķermeni pašai – lietot vai nelietot kontracepciju, plānot bērnu skaitu un bezizejas gadījumā, jā, arī veikt vai neveikt abortu. Galu galā – valkāt bikses! Tiesības neņemt pierē dzimumu stereotipus – kā drīkstētu vai nedrīkstētu izturēties vai justies sieviete vai vīrietis.
«Tagad mēs esam ir brīvāki arī bērnu audzināšanā un ģimenes dzīvē. Vairāk sadalām lomas atbilstoši tam, kas katram patīk, – vīrieši vairāk iesaistās gan mājsaimniecībā, gan bērnu audzināšanā un vairs nav tikai skarbie veči, kas stiepj mājās mamutu, bet bērni viņu neredz, jo vīrietis ir pārāk noguris no darba. Attīstītākajās valstīs izveidoti pat tēvu bērna kopšanas atvaļinājumi,» stāsta Olga.
Hei, tu esi brīva!
Nav brīnums, ka feminisms tracina daļu vīriešu. Bet kāpēc šis vārds aizkaitina arī daudzas sievietes? Negatīva attieksme pavadījusi jau pirmās feministes pirms 150 gadiem, un turpinājusies visu šo laiku. «Tā ir normāla pretestība pārmaiņām – cilvēkus vienmēr uztrauc jebkas, kas izmaina esošo kārtību, arī tad, ja viņiem tā esošā kārtība nemaz tik ļoti nepatīk.
Arī tagad cilvēkiem, arī sievietēm, Latvijā ir tieksme turēties pie vecajiem stereotipiem, jo tie dod prognozējamu drošības sajūtu.
Vīrietis, kas nes mājās medījumu, – tas ir skaidrs. Ja sievietei pasaka: hei, tu esi brīvs cilvēks un vari ar savu dzīvi darīt, ko vēlies, tad iestājas mulsums – ko lai es daru? Noliedzošo attieksmi pret feminismu mūsdienās izskaidro vēlme pēc prognozējamības un skaidrām robežām,» skaidro Olga Procevska. Olgu gan mulsina tas, ka kādu var tracināt Latvijas feministes.
«Latvijā visas protesta kustības ir tādas ziemeļnieciskas. Jebkurš protests ir superpieklājīgs un mierīgs, dziesmiņas un jauki plakātiņi.»
Latvijas feministu pasākumos, starp citu, var pārliecināties, cik liela taisnība ir populārajam stereotipam, ka feministes ir neglītas, vīriešu neiekārotas neveiksminieces, kas nerealizēto enerģiju izpauž kustībā, – sieviešu gājienos un feministu grupās sociālajos tīklos skatāmas veiksmīgas un tīri izskatīgas dāmas. Tikpat stulbi ir vilkt vienādības zīmi starp feminismu un lesbismu.
Feminisma nīdēju iemīļotais apzīmējums zilzeķe vēsturiski, visticamāk, radies jau 18. gadsimtā, kad Londonas intelektuāļu pulciņš demonstratīvi valkāja zilas, biezas un siltas zeķes.
Pēc tam tas kļuva par nievājošu apzīmējumu intelektuālām sievietēm. Un feminisms neliedz sievietei būt mājsaimniecei! Feminisms aizstāv sievietes tiesības izvēlēties, un es drīkstu izvēlēties būt mājsaimniece.
Pēdējos gados feminisma kustība ir mainījusies, stāsta Olga. Tā kļuvusi ļoti daudzveidīga – ir kristīgās feministes, ekofeministes, liberālās feministes… Pēc ekonomiskās krīzes pasaulē sāk stiprināties kreisais feminisms, kas vēršas pret lielo korporāciju varu, pret sociālo neaizsargātību un skarbo kapitālismu, kur «cilvēks cilvēkam vilks».
Nabadzībai Latvijā sievietes seja
Mēs Latvijā jau vēl esam laimes krekliņos dzimušas. Joprojām ir daudz valstu, kur sievietes ir dziļi beztiesiskas. Indijā greizsirdīgs vīrs drīkst sievu apliet ar skābi un sievietes tiek sadedzinātas, stāsta Olga. Kur nu vēl mazās meitenes Āfrikas valstīs, kurām tiek veikta nežēlīgā apgraizīšana vai kuras pret pašu gribu 12 un 13 gadu vecumā tiek apprecinātas.
Sieviešu līdztiesības ziņā Latvija ir bijusi viena no pirmrindniecēm, Latvija bija viena no pirmajām valstīm pasaulē, kur sievietes ieguva balsstiesības, teic sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.
Vēlēšanās drīkstam piedalīties, īpašums mums drīkst piederēt, darba devējs gluži bez argumentiem vīrietim lielāku algu maksāt nedrīkst… Kas vēl nav atrisināts?
Latvija īpatnēja ar to, ka mums raksturīgas gan nabadzīgo un neattīstīto valstu problēmas, gan vienlaikus jāsāk risināt tās problēmas, kas tipiskas attīstītajām valstīm, stāsta Olga. No nabadzīgo valstu sērijas nāk vardarbība pret sievietēm un sieviešu bailes ziņot par vardarbību mājās vai izvarošanu – viņām bail no policijas reakcijas un nosodījuma! Otra lielā bēda ir sieviešu nabadzība – pētniekiem ir pat frāze, ka «nabadzībai Latvijā ir sievietes seja». Visvairāk nabadzībai pakļautas ir vientuļās mātes. Un tā ir problēma mums visiem.
Pētījumi rāda, ka vislabāk ekonomiku atveseļo tas, ka sievietēm ir nauda, jo viņas to saprātīgi iegulda dzīves līmeņa uzlabošanā, bērnu izglītošanā…
Arī citās šķietami pašsaprotamās lietās nebūt nav viss rožaini. Latvijā joprojām vidējā ienākumu starpība starp sieviešu un vīriešu algu ir tuvu 20 procentiem. Un pasaules jaunais konservatīvisma vilnis arī Latvijā apdraud sievietes tiesības lemt par savu ķermeni pašai – mums tas koši izpaudās ar olšūnu kariem.
Joprojām nav zuduši stereotipi par sieviešu un vīriešu profesijām. «Es strādāju biznesā, un, lai arī ir Latvijā daudz veiksmīgu biznesa sieviešu, es joprojām saskaros ar aizspriedumiem,» atzīst Olga. Ekskluzīvās sieviešu jomas ir medmāsas, sanitāres, skolotājas, bērnudārzu audzinātājas, un ne tāpēc, ka tās ir sievietēm piemērotākas profesijas, bet tāpēc, ka tās ir mazapmaksātas, un vīrieši tur neiet, jo viņiem ieaudzināts, ka jāpelna nauda.
Jau nākamā attīstīto valstu līmeņa problēmas ir dzimtes stereotipu ietekme uz mūsu pašapziņu un bērnu audzināšanu.
Olga uzskata, ka feminisms vīriešiem dažos aspektos vajadzīgs pat vairāk nekā sievietēm – lai noņemtu to spriedzi, ko viņiem dzīvē plecos uzkrauj dzimumu stereotipi. «Latvijā ir viens no augstākajiem vīriešu pašnāvību īpatsvariem Eiropā. Viens no ticamākajiem skaidrojumiem – ne tikai alkoholisms, bet arī nasta, kas gulstas uz vīrieti, – ka viņam jābūt veiksmīgam un jāuztur ģimene. Tas visbiežāk skar vīrieti pusmūža vecumā, kad viņš saprot, ka neatbilst mačo stereotipiem, bet citu iespēju īstenot sevi piedāvājumā nav.»
Mūsdienu feminisms nodarbojas arī ar to, turklāt diezgan veiksmīgi – aizvien vairāk vīriešu piedalās gan bērnu audzināšanā, gan mājas vides uzturēšanā.
«Daudzas sievietes un vīrieši Latvijā jau dzīvo feministisku dzīvesveidu – brīvu no stereotipiem. Taču neiet protesta gājienos, nepiedalās piketos un pat nav aizdomājušies par to, vai viņi ir vai nav feministi,» teic Olga.
Un pilnīgi nesvarīgi, ja mums patīk, ka vīrietis pasniedz mēteli, palaiž sievieti pirmo pa durvīm, romantiskā randiņā kafejnīcā izmaksā vai paņem no sievietes rokām smagāku nesamo. Brīnišķīgs bruņnieciskums, kāpēc ne? Skaistas vīrieša un sievietes attiecības, rūpes vienam par otru un labas manieres patiesībā nav pretrunā ar feminismu.
Eksprestestiņš: vai tevī mīt feministe?
- Vai tu domā, ka sieviete par vienādu darbu pelnījusi tādu pašu algu kā vīrietis?
- Vai domā, ka sievietei ir tādas pašas spējas pieņemt gudrus lēmumus?
- Vai piekrīti, ka audzināt bērnus nav tikai sievietes pienākums, bet tas būtu jādara abiem vecākiem?
- Vai uzskati, ka mājas darbi nav tikai sievietes pienākums, bet tajos jāiesaistās arī vīrietim?
- Vai sievietei, tavuprāt, ir tiesības necensties vienmēr izskatīties iekārojamai un seksīgai?
