Rīga +3°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Šujmašīna
Pati šuju, un man ir šujmašīna Singer. Ļoti veca, kājminamā. Ik pa laikam ieeļļoju, nopērku jaunas adatas (tās lūst uz velna paraušanu) un šuju. Aizlāpu, pielāpu, uzšuju, piešuju – visu ko! Esmu uzšuvusi vīram mēteli un divus uzvalkus, vairākus mēteļus sev – tas nav nekas traks – Singer ka dod pa vīlēm! Reiz bija situācija, kad uz kāzām, kur biju vedējmāte, noņēmu aizkarus un sadiedzu sev skaistu kuplu kleitu, novadīju kāzas, izārdīju kleitu un aizkarus atliku atpakaļ tādus, kā bija. Un ne tādēļ, ka būtu jāglābj kāda situācija, man vienkārši bija iepatikusies drēbe!
Vannas istabā
Nekādas dušas želejas nelietoju. Protams, ja rokas vai kājas netīras, nomazgāju ar ziepēm, bet, lai dušotos ar želejām katru dienu – nemūžam, tam domāts ūdens! Nelietoju arī dezodorantu, tā vietā uz mirkli var uzlikt ūdeņraža pārskābes kompreses. Ja nelieto ziepes un dušas želejas, tikai tīru ūdeni, ķermenis pats noregulējas, arī nesvīst tik ļoti. Matu mazgāšanai izvēlos Madaras šampūnu – dārgs, bet kvalitatīvs. Dažreiz mazgāju matus ar alvejas želeju. Paturu to matos divas trīs stundas, tad izmazgāju, nevajag pat šampūnu. Alveja man mājās aug trijos podos.
Nelietoju kosmētiku, man ir tikai viena dežūrlūpukrāsa, ko uzmālēju folkloras pasākumos, bet ikdienā nelietoju ne skropstu tušu, ne lūpukrāsu. Man apnika par šīm lietām tērēt naudu, jo mans vīrs Vidvuds tāpat visu lūpukrāsu noēd – viņš var bučoties visu laiku. Bērni agrāk mājās bija salikuši zīmītes «Lūdzu nebučoties! Apmētāsim ar spilveniem!».
Veļas mazgāšanai
Izmantoju mazgāšanas līdzekli Kastanis, pievienojot arī sodu, un veļa ir ļoti tīra. Manā ģimenē auguši sportisti, tāpēc zinu – lai no sporta drēbēm dabūtu ārā sviedru smārdu, ļoti labas ir visparastākās saimniecības ziepes. Sporta zeķes pirms mazgāšanas ieziepēju ar saimniecības ziepēm un iemērcu uz kādu laiku sodas ūdenī. Ja drēbes grib baltākas, mazgājot var pielikt karoti citronskābes. Man ir ļoti unikāli, autentiski tautastērpi, kurus uz ķīmisko tīrītavu nenesu. Ja nu vajag, patīru ar tām pašām veļas ziepēm. Ja tautastērpus tomēr mazgāju, tad ar rokām un veltu tam pusi dienas. Tautiskos brunčus dažreiz arī tīru, ziemā izliekot tīrā sniegā un vāļājot pa to. Tāpat var tīrīt arī vilnas segas.
Guļamistabā
Man ļoti patīk gulēt, esmu guļamistabas, ne virtuves cilvēks. Mūsu guļamistabā logam priekšā aug liela līdakaste. Šis ir vislabākais augs, kas attīra gaisu. Un vīramāte man iemācīja – mājās, kur ir vīrietis, jābūt līdakastei. Ja tā labi aug, tad vīrietis mājās jūtas lieliski. Mums līdakaste ir, kopš apprecējāmies. Regulāri to dalu un pārstādu – aug kā traka, nu jau aizaugusi priekšā pusei loga. Arī dēlu mājās labi aug un zied līdakastes.
Lai labi izgulētos, man svarīga ērta gulta, labs matracis, mums tāds ir – Dormeo, pirkts sen, bet ļoti labs. Man arī ļoti patīk spilveni, to gultā ir kādi desmit.
Māju uzkopjot
Grīdas mazgāju ar karstu ūdeni – lai būtu pietiekami karsts, to uzvāru. Ja grīdas ir ļoti netīras, ūdenim pievienoju sāli vai sodu. Uz spaini ūdens ņemu trīs kārtīgas saujas sāls un ēdamkaroti sodas.
Pirts
Man ļoti patīk pirts. Bieži braucam pie draugiem uz pirti, arī dēlam laukos ir pirts. Ja kāds uzdāvina speciālās zālītes vai eļļiņas, labprāt lietoju. Bet, ja to nav, man pietiek ar sāli un kafijas biezumiem. Un, protams, dažādas pirts slotiņas. Man ļoti patīk, piemēram, biškrēsliņu slota, tiem ir burvīga, rūgtena smarža. Pateicoties pirtij, man ir ļoti maiga āda.
Našķi
Mūsu mājās vienmēr jābūt konfektēm vai citiem saldumiem. Ja esmu bijusi veikalā un neesmu nopirkusi kilogramu konfekšu – vienalga, kādu –, vīrs mani par to bar. Īpaši mīļas mums ir Pergale konfektes ar ķiršu pildījumu. Reizi nedēļā noteikti ēdam torti. Mājās vienmēr jābūt saldējumam, to liekam arī saldējuma kokteiļos. Un noteikti jābūt šokolādei, ko es savulaik mēdzu slēpt no bērniem, tagad no mazbērniem, jo viņi to apēd tādos tempos, ka jāslēpj.
Tautastērps
Lai gan man ir vairāki tautastērpi, par to īsto uzskatu tautastērpu, kas šūts, kad man bija astoņpadsmit gadu. Kopā ar kāzās dāvināto Lielvārdes jostu to velku goda reizēs: bēru godos, kāzu godos, kūmu godos. Un tad, kad paredzēta liela dancošana. Eju kā karaliene!
Tām, kuras savu tautastērpu vēl nevar atļauties, bet grib justies kā tautastērpā, iesaku nopirkt parastu lina audumu un uzšūt kuplus svārkus ar apakšsvārkiem. Apakšsvārkiem jābūt obligāti un kvalitatīviem – no lina vai cita dabīga materiāla.
Ledusskapī
Mājās vienmēr jābūt ogām un dārzeņiem. Un kefīram vai paniņām. Gaļu un piena produktus pērkam no zemniekiem Kazdangas pusē, kur dzīvo vidējais dēls. Esam izlaidušies – ēdam tikai lauku olas un lauku vistas. Labāk ēst mazāk, bet kvalitatīvus produktus, kam ir smarža un kas dod sātu.
Zāļu tējas
Kafiju nedzeru, tikai tēju. To salasu pati, nevis iegādājos veikalā, jo par pirkto tēju taču nevaru zināt, kur tā lasīta un vai lasīta īstajā laikā. Tēju vislabāk ievākt rīta cēlienā, kad visi vēl šņāc miegā un putni dzied, – pieceļos agrāk un salasu: māllēpenes, liepziedus, pelašķi, biškrēsliņu, kumelītes. Mežos un pārgājienos man vienmēr līdzi ir kulīte, kurā lasu tēju. Piemēram, kalnos Somijā salasīju Islandes ķērpja tēju. Mana firmas tēja ir aveņu. No pašas salasītajām avenēm gatavoju aveņu želeju, bet kauliņus sakaltēju žāvētājā tējai – saglabājas krāsa un aromāts.
