Pasaules līmeņa kvalitāte ar Mercedes-Benz

No Zaubes ambulances daktera līdz veiksmīgam uzņēmējam. Kā izskaidrojat šādu apņēmību?

Tā ir dažādu elementu kombinācija, kurā apvienota sagadīšanās un veiksme. Tāpat nevar aizmirst par unikālajām iespējām, kas bija 90. gadu sākumā. Uzņēmēja gēns manī ir dominējis pār medicīnas profesionāļa elementu.

Pēc augstskolas strādāju Zaubes lauku ambulancē un astoņus gadus pildīju galvenā ārsta misiju. Mani nominēja par labāko lauku ārstu, saņēmu prēmiju – 500 dolāru. Tolaik tā bija milzīga nauda. Ar to pietika, lai nopirktu lauku aptieku. Tagad tas izklausās neiespējami vai smieklīgi, bet toreiz aptiekām bija piespiedu privatizācija un dažādu apstākļu dēļ tiku pie aptiekas ar visiem medikamentiem, mēbelēm un pārējo.

Kad pārcēlos atpakaļ uz Rīgu, jau biju uzņēmējs ar pusotra gada stāžu. Man bija pašam savs fakss un Opel Record, kas tolaik likās kā kosmosa kuģis salīdzinājumā ar žiguli. Likās, ka lidoju kosmosā! (Smejas.)

Un šobrīd mēs sēžam modernā vietā, kur par pieminētajiem 500 dolāriem sanāktu dažas apgaismojuma spuldzes. Pastāstiet, ar ko šī vieta ir īpaša!

Atrodamies 1,6 miljonus vērtā dermatoloģijas klīnikā Skanstes ielā 50. Mēs šo pozicionējam kā Mercedes klases klīniku, jo par aprīkojuma ražotāju operāciju zālēm esam izvēlējušies vācu premium zīmolu Dräger. Stāvu augstāk atrodas mums piederošā Latvijas lielākā dermatoloģijas klīnika, kas nodarbojas arī ar estētisko medicīnu, tajā skaitā plastisko ķirurģiju. Ar laiku tur kļuva par šauru, tāpēc nācās apgūt vēl vienu stāvu.

Šāda izplešanās gan nebija viegla, jo pamatā šī ir biroju ēka, kas nav būvēta medicīnas vajadzībām, tāpēc bija nepieciešama pamatīga rekonstrukcija. Arī trokšņot varējām tikai ārpus pārējo uzņēmumu darba laika. Ja mēs noņemtu griestu apšuvumu, tas izskatītos pēc kosmosa kuģa. Tur ir ļoti blīvs komunikāciju tīkls, kur ir savilkti medicīniskās gāzes tīkli, rezerves strāvas avoti utt.

Šis ir pasaules līmeņa serviss?

Pilnīgi noteikti. Latvijā daudzās jomās esam sasnieguši pasaules līmeni. Mums ir augstas klases laboratorijas, ļoti labi attīstīta zobārstniecība, estētiskā medicīna. Vienlaikus Latvija ir pārāk maza valsts, kurā nav pietiekami bagātu iedzīvotāju, lai šeit ieviestu reti vajadzīgas vai ļoti dārgas ārstēšanas metodes. Šī iemesla dēļ pacientiem dažkārt nākas braukt uz ārvalstīm.

Tagad esat veiksmīgs biznesmenis, bet vai ir cilvēki, kas jūs joprojām atpazīst kā dakteri Rēvaldu?

Smieklīgā kārtā tieši tā arī ir. Daži pacienti no tāliem laukiem man zvana, lai pajautātu dažādus padomus. Lielākoties vairs nevaru palīdzēt, jo medicīniskās prasmes un kompetences ir zudušas, bet varu ieteikt, pie kā vērsties.

Pacienti vēršas pie ārstiem, kas medicīnisko izglītību apguvuši ilgus gadus. Kā ar pašu pacientu zināšanām un ticību zinātnei?

Pacienti nereti izglītojas interneta tīmeklī, un informācijas avoti ir dažādi. Cilvēkus izglīto ne vien tie, kam ir akadēmiskas zināšanas medicīnā, bet arī alternatīvās medicīnas pārstāvji, kā arī dažādi sazvērestību teoriju izplatītāji un viedokļu līderi. Ir gadījumi, kad tas noved pie slikta iznākuma. Klasika ir saslimšana ar ļaundabīgu audzēju. Uzzinot to, cilvēkam ir milzīgs šoks, un absolūti lielākā daļa sāk izmēģināt pilnīgi visu, tajā skaitā metodes, kuru lietošanai nav nekādas jēgas, un daudzi zaudē dārgo laiku. Šajā situācijā neefektīvas būs metodes, kas varēja palīdzēt. Pats trakākais, ka tā dažkārt rīkojas arī cilvēki, kas saistīti ar medicīnu. Ir lietas, ar kurām nevajadzētu jokoties.

Kādā līmenī ir mūsu veselības aprūpes sistēma?

Neraugoties uz mūžīgo sūkstīšanos un bēdām, mūsu aprūpes sistēma nemaz nav tik slikta. Jā, no valsts puses tā ir vāji finansēta un pamatoti tiek kritizēta par nepietiekamu pieejamību un pārāk lieliem maksājumiem no pacientu kabatām. Esošajos rādītājos esam pēdējā vietā ES, cīnoties ar Rumāniju un Bulgāriju. Tam līdzi nāk arī nepietiekami ilga dzīvildze, kā arī nepietiekami daudz veselīgi nodzīvotu gadu. Tas nozīmē, ka vidēji Latvijas iedzīvotājam veselība sāk šķobīties 52 gadu vecumā, bet zviedriem pirmās pazīmes parādās tikai 10 gadus vēlāk. Taču tas ir devis iespēju attīstīties gan brīvprātīgajai veselības apdrošināšanai, gan privātajai medicīnai.

Kā ar pacientiem no citām valstīm?

Mēs esam vieni no lielākajiem pakalpojumu eksportētājiem – mums ir vairāk nekā 6000 ārvalstu pacientu. Interesanti, ka amerikāņi parasti atsakās braukt uz Latviju, jo netic, ka medicīnas pakalpojumi var būt tik lēti, bet mūsu iedzīvotājiem šķiet, ka tas ir ļoti dārgi. Mums magnētiskā rezonanse maksā 150 eiro, aiz okeāna – 2000 eiro. Ultrasonogrāfija te ir 50 eiro, tur – vismaz septiņas reizes vairāk.

Ārstu noturēšana ir izaicinājums?

Medicīna savā ziņā ir arī māksla, tāpēc darbiniekus nevar ielikt vienā rāmī. Vienas un tās pašas specialitātes ārstu sniegums mēdz atšķirties. Viņiem ir dažādi prasmju līmeņi, atšķirīgas pieredzes, komunikācijas spējas. Tas viss ietekmē šo speciālistu darbu. Latvijā ir ārstniecības personu deficīts, un tas ietekmē sadarbību starp ārstniecības iestāžu vadību un ārstiem. Apzinoties savu īpašo statusu, ārsti šajā situācijā mēdz dominēt un var panākt maksimālu pretimnākšanu. Arodbiedrības nav vajadzīgas, paši darba devēji ļoti cenšas. Turklāt nav noslēpums, ka ārsti savieno vairākas darbavietas. Zelta standarts ārstam ir trīs darbavietas.

Cik darbinieku jums ir?

Uzņēmumu grupā ir vairāk nekā 1000 darbinieku, un interesanti, ka vīrieši nav pat 10 procenti no tā. Man ļoti patīk strādāt ar sievietēm, jo viņas ir prasmīgas un uzticamas, bet ir dažas situācijas, kur nepieciešams fizisks spēks, piemēram, lai ilgstoši stāvētu pie operāciju galda. Traumatoloģijā un ortopēdijā jādarbojas ar urbjiem, kaltiem un pat zāģi. Tas ir advancēts amatnieku darbs.

Finanses ar ģimeni nevajagot saistīt, tomēr visus šos ilgos gadus Veselības centrs 4 bijis ģimenes uzņēmums. Kā ar to esat tikuši galā?

95 procenti uzņēmuma pieder ģimenei – man, brālim, mammai, kā arī jaunākajai un vecākajai meitai. Katrs atbilstoši savām spējām dod ieguldījumu. Šim modelim ir gan plusi, gan mīnusi, un šādu ģimenes uzņēmumu nav daudz. Protams, arī mums bijuši brīži, kad ir domstarpības, bet vienmēr esam atraduši veidu, kā tās pārvarēt. Ja uzņēmums ir veiksmīgs, iespēja sastrīdēties ir maza. Tiklīdz parādās lāčāda, ko dalīt, var notikt konflikts arī starp tuvākajiem. Vienkārši ir jāiztur naudas un varas pārbaude.

Dažus bagātība salauž.

Jā, it īpaši 90. gados. Ļoti daudzi tā laika veiksmīgie uzņēmēji šo pārbaudi neizturēja, nokļūstot nekurienē. Postpadomju cilvēkiem bija ļoti daudz vēlmju. Ļoti gribējās nopirkt to mersedesu, kuģīti un māju. Statusa apliecinājumu. To var redzēt arī šobrīd. Paskatieties, cik mersedesu redzami mikrorajonos! Vicināšanās ar dārgiem pulksteņiem, zelta ķēdēm un Dolce & Gabbana nekur nav pazudusi.

Pirms 30 gadiem sēdējāt pie Opel Record stūres un tas šķita kosmoss, tagad pie Veselības centra 4 klīnikas redzama jaunā E klase. Progress autobūvē ir iespaidīgs.

Autoindustrija reflektē tehnoloģisko progresu. Viss attīstās ar milzīgu paātrinājumu, un automašīnas kļuvušas par braucošiem kompjūteriem. Ārzemēs esmu redzējis, kā realitātē pārvietojas autonomie auto.

Auto ir jauka un nozīmīga rotaļlieta. Šī ir vieta, kurā es klausos paša atlasītās mūzikas kolekcijas, ko papildina arī kāds podkāsts, un man ir svarīgi, lai automašīnā būtu laba audiosistēma. E-klases salonā ir arī kamera, kas ļauj piedalīties sapulcēs attālināti. Kovida laiks mums iemācīja strādāt attālināti, un tas ir ļoti pozitīvs ieguvums, kas daudziem ir mainījis dzīvesveidu. Vairs nav jātērē laiks, kas nav jātērē. Tik vienkārši.

Autonomija redzama arī veselības nozarē. Reiz minējāt, ka nevarat sagaidīt, kad medicīnā strādās roboti un mākslīgais intelekts.

Tā tiešām ir! Mākslīgā intelekta risinājumi jau ir ienākuši, un šos asistentus izmantojam arī mūsu klīnikā, veicot mamogrāfisko skrīningu un rentgena uzņēmumus. Tāpat mākslīgo intelektu izmantojam arī dermatoloģijā, kad tiek veiktas ādas veidojumu pārbaudes. Jau drīzumā mums būs arī magnētiskās rezonanses iekārtas, kas ļaus cilvēka ķermeni virtuāli izgrozīt visās iespējamajās dimensijās un noņemt dažādus slāņus.

Var gadīties, ka roboti aizstās ārstus?

Zināmā mērā tas jau notiek – robotizētas operācijas kļūst arvien populārākas. ASV tiek piekopta prakse, kur ārsts ar robota palīdzību veic operāciju, kamēr pats atrodas citā kontinentā. Viņš sēž kapsulā un priekšā atrodas konsole, ar kuru attālināti tiek vadīti manipulatori. Lai cik neaizstājamas šķistu mūsu rokas, patiesībā tās nav pats veiksmīgākais rīks, ja attiecinām to uz precizitāti, turklāt daudzviet ir grūti piekļūt. Robotizēta roka var paveikt daudz vairāk.

Tāpat populāra ir telemedicīna, kas zināmā mērā glābj arī Latvijas medicīnas aprūpes sistēmu, kurā trūkst darbinieku. Ārsts var atrasties kaut mājās un redzēt visus nepieciešamos attēlus, apstrādāt informāciju ar mākslīgā intelekta palīdzību un dot savu slēdzienu. Ir valstis, kurās slimnīcu ierīko mājās. Tu guli savā istabā, visas sistēmas ir pievienotas gluži kā slimnīcā, un dati tiek sūtīti speciālistiem, kas var izvērtēt situāciju. Ja cilvēki nesarīkos atomkaru vai mūs nepiebeigs klimata problēmas, tad roboti ir absolūti neizbēgama nākotne.

Varbūt tas ir filmu scenārijs, bet mākslīgais intelekts var pavērsties pret mums.

Protams, tas var kalpot par ieroci ļaundaru rokās. Jau šobrīd hakeri var piezvanīt un runāt ar jums mammas balsī, lūdzot pārskaitīt naudu. Tā ir absolūta realitāte. Arī modernās un jaudīgās ieroču sistēmas tiek balstītas uz mākslīgā intelekta risinājumiem, kas autonomi spēj pieņemt lēmumus.

Titulēts dakteris, veiksmīgs uzņēmējs, liela pieredze veselības nozarē. Nākamā pietura – veselības ministrs?

Piedāvājumi ir bijuši, visiem esmu atteicis. Sevi tur neredzu, taču sadarbība ar konkrētiem ministriem dažādos statusos ir bijusi ļoti cieša, regulāra un ar mainīgiem panākumiem. Veselības ministri bieži mainās, un raksturīgi ir tas, ka stūre tiek griezta citā virzienā un netiek turpinātas iepriekšējā ministra sāktās reformas. Labām lietām trūkst pēctecības. Ir arī lietas, kas tiek salaistas dēlī, piemēram, E-veselības sāga.

Darbu liksim malā! Kā jūs atpūšaties?

Man patīk ceļot. Ziemā nodarbojos ar kalnu slēpošanu. Tāpat neesmu aizmirsis distanču slēpošanu. Izmantoju katru iespēju peldēt. Patīk staigāt, bet liels skrējējs gan neesmu. Neesmu birojā sēdētājs, cenšos daudz kustēties. Neizsaucu darbiniekus pie sevis, bet dodos pie viņiem. Es ļoti daudz pārvietojos, tāpēc arī auto ir svarīgs.

Kāds Māris Rēvalds ir pie auto stūres?

Neesmu agresīvs un pārmēru ātrs braucējs, taču šad tad fotoradara sodus saņemu. Vienkārši gadās aizdomāties. Mani kaitina, ja kāds nerāda pagriezienus vai pielien priekšā, tad uznāk mazā dusmiņa un nākas izmantot sulīgākus izteicienus. Tie, kas plosās un brutāli pārkāpj noteikumus ar motocikliem (tā sauktajām žiletēm), katru gadu sagādā orgānus transplantācijai. Tie ir cilvēki ar pazeminātu izdzīvošanas instinktu.

Es pārdzīvoju par mūsu braukšanas kultūru, kas atpaliek no tā, kā brauc rietumvalstīs, īpaši Vakareiropā. Lielbritānijā mūsu manevri nebūtu iespējami. Protams, taksists Vācijā brauc ļoti šerpi, bet paši vācieši jau nav taksisti. Tas ir kultūrvides jautājums. Tagad gan ir labāk nekā 90. gados, kad bija vienkārši – kuram lielāka automašīna, tam taisnība. Salīdzinājumā ar Austrumeiropas zemēm ar mums gan viss ir kārtībā.

Ko jums nozīmē automašīna?

Pirmkārt, tas ir pārvietošanās līdzeklis, bet es to vēlos maksimāli ērtu un komfortablu. Otrkārt, tas nav pašapliecināšanās līdzeklis. Tas ir notikums man, nevis apkārtējai pasaulei.

Kas ir Mercedes-Benz?

Braucot pa ielām, vienmēr ar skatienu apmīļoju šo automašīnu elegantās formas. Tas ir brīnišķīgs auto, kuru raksturo nemainīgs prestižs, ilgtspējīgs dizains un elegance katrā detaļā. Par visu ir padomāts. Kaut vai tāds sīkums kā noslēptā atpakaļskata kamera, kas vienmēr ir tīra.

Izcila inženieru un dizaineru simbioze, kas vienmēr liek atskatīties pat uz vecākiem modeļiem. Tas ir unisex, ko vienādi iekāro gan vīrieši, gan sievietes. Tāpat ir arī praktiskās īpašības, piemēram, E klasei ir kolosāls apgriešanās leņķis. Aizmugurējie riteņi pagriežas pretēji priekšējiem, un tik liels auto veikli manevrē pilsētā. S klasē izdevies baudīt aizmugures sēdekļu komfortu, kas raksturīgs tikai šim modelim.

Uzskatu, ka Mercedes pircējs nav tīneidžers. Tas ir cilvēks, kam ir laba gaume, noteikts statuss un kas savā dzīvē kaut ko ir sasniedzis. Vienlaikus pircējs ir gudrs un praktisks, jo Mercedes spēj dzīvot arī nākamo dzīvi, mainot saimnieku un padarot laimīgus arī nākamos pircējus. Tāpat šī zīmola automašīnas bieži redzamas auto kolekcionāru aprindās. Šis ir katra normāla cilvēka sapnis, jo katram jau tas Mercedes ir jāpiedzīvo.

Tātad nākamais auto jūsu garāžā būs Mercedes-Benz?

Sedana eksterjerā redzamas vēsmas no radniecīgā S-klases limuzīna, iemiesojot greznību un plūstošas dizaina līnijas. Ļoti pamanāma atpazīšanas zīme ir ne tikai izgaismotais radiatora režģis, bet arī aizmugures lukturos iestrādātā triju zvaigžņu forma. Mercedes-Benz interjers ir vieta, kas pārtrumpo jebkuru premium segmenta konkurentu. Modernās tehnoloģijas un funkcionalitāte šeit papildinātas ar luksusa greznību un izsmalcinātiem materiāliem. Iedvesmojoties no EQE un EQS modeļiem, MBUX multimediju sistēmas 14,5 collu centrālo superekrānu ieskauj gan pilnībā digitālais instrumentu panelis, gan atsevišķs 12,3 collu displejs pasažierim. Tāpat šeit ir arī kamera, kas atpazīs vadītāju, pielāgojot iepriekš izvēlētos iestatījumus, turklāt automašīnu var savienot ar jūsu gudro viedās mājas sistēmu, lai kontrolētu gaismu, temperatūru un citus parametrus, kamēr atrodaties automašīnā. Atliek tikai pateikt: «Hei, Mercedes, izslēdz mājās gaismu!»

Pateicoties garākai riteņu bāzei nekā tā priekšgājējam, jaunās paaudzes modelis nodrošina vēl lielāku plašumu aizmugurē sēdošajiem – gandrīz tikpat labu kā S klasē. Komforts un baudījums visā tā spožumā.

Materiāls tapis sadarbībā ar Veho.