Kāpēc arī rātnām meitenēm jāzina par HIV?!

Skaidro:

Dr. VIESTURS ZVIRBULIS

*Infektologs P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.

Citi lasa

Ginta Auzniece-Jaunzeme

Māja

7 īpaši krāšņas hipeastru šķirnes un padomi skaistai ziedēšanai

Gita Vīksne

Attiecības

«Viņa vienkārši aizgāja…» Kāpēc basketbolistu Kristapu Valteru pametusi trešā sieva?

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

­– Ja tikumīgi un rātni dzīvoju, es taču varētu arī neinteresēties par HIV infekciju? Viens vīrs, mīļāko nav, un mani šī infekcija neapdraud, pareizi?

– Manuprāt, mums visiem Latvijā tomēr būtu gan labi par HIV tēmu painteresēties. Statistika rāda, ka Eiropas Savienībā Latvija un Igaunija joprojām ir vadošās valstis jauno HIV saslimšanas gadījumu ziņā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Ja skatās pagājušā gada datus, 295 cilvēkiem no jauna atklāts HIV, viņu vidū arī 115 sievietes. Varētu domāt, ka HIV skar jauniešus, jo, iespējams, viņi vairāk maina seksa partnerus vai eksperimentē ar narkotikām. Bet tā nav. Fakti rāda, ka vecuma grupās no 18 līdz 29 gadiem un no 50 līdz 59 jauno gadījumu skaits ir praktiski vienāds. Turklāt 107 gadījumos infekcija nodota heteroseksuālā ceļā, tas ir, mīlējoties vīrietim un sievietei. Tā ka mums ir jāatzīst, ka šis ir būtisks ceļš, kā cilvēki cits citam nodod HIV.

Turklāt – sievietēm vispār ir lielāks risks dabūt šo vīrusu no inficēta vīrieša, nekā vīrietim no inficētas sievietes.

– Kāpēc tā?

– Tas notiek maksts mikrotraumatizācijas dēļ vai anālā seksa laikā. Turklāt, ja netiek lietots prezervatīvs, vīrieša sēklas šķidrums paliek sievietes ķermenī un uztur iespēju inficēties.

– Un kā varētu izskaidrot inficēšanos vecuma grupā 50–59? Otrā jaunība?

– Pirmais minējums: iespējams, ka, iestājoties menopauzei, sieviete, mīlējoties ar jaunu partneri, vairs nelieto prezervatīvu, jo nav taču vairs jāizsargājas no grūtniecības. Otrs: var būt, ka īstenībā inficēšanās ir notikusi daudz senāk, vienkārši tā tikai tagad tiek atklāta, turklāt nereti jau stipri progresējusi.

– Tātad – sekss ir biežākais veids, kā cilvēki dabū HIV?

– Jā, Latvijā tas noteikti ir vadošais inficēšanās veids. Deviņdesmito gadu beigās, divtūkstošo gadu sākumā biežākais veids bija intravenozo narkotiku lietošana. Bet šobrīd nu jau vairākus gadus būtisks HIV nodošanas ceļš ir heteroseksuālas dzimumattiecības. Protams, arī homoseksuālas attiecības, īpaši starp vīriešiem, ir izplatīts transmisijas ceļš. Tomēr homoseksuālu vīriešu starpā informācija par HIV ir samērā zināma, jo par to daudz tiek runāts un rakstīts, taču heteroseksuālo cilvēku starpā par to it kā zina, tikai neuztver kā risku sev.

– Mans jaunais mīļākais strādā normālu darbu, izskatās vesels un spēcīgs – kāds tur HIV? Apmēram tāds ir domu gājiens?

– Jā, tieši tā – nevienam uz pieres nav rakstīts, ka viņam ir HIV infekcija. Reizēm cilvēki tā arī saka: «Bet es taču nodevu asins analīzes pie ģimenes ārsta… Kā tas iespējams, ka man HIV neatklāja agrāk?» Lieta tāda, ka, veicot pilno asinsainu vai pārbaudot cukura, holesterīna līmeni, HIV nevar atklāt. Tās ir specifiskas analīzes, kas pārbauda tieši HIV un neko citu.

Es ieteiktu reizi gadā nodot ne tikai analīzes, lai noteiktu holesterīnu un cukuru, bet arī HIV.

– Bet, ja es partnerus nemainu, gadiem dzīvoju ar savu vīru, tad kāpēc lai ģimenes ārstam prasītu analīžu lapā atķeksēt HIV? Negribu, lai mana daktere domā, ka esmu vieglas uzvedības sieviete!

– Jā, HIV infekcija Latvijā ir ļoti stigmatizēta, es saprotu, cilvēki kautrējas lūgt ārstam veikt šīs analīzes. Bet – lai noteiktu hepatītu, HIV infekciju, sifilisu un citas seksuāli transmisīvās slimības, var izmeklēties arī anonīmi. Katru gadu novembra beigās notiek arī HIV testēšanas nedēļa. Tāpat ir HIV testēšanas punkti, kas atrodas arī reģionos, ne tikai Rīgā. Citā laikā var ieiet jebkurā laboratorijā un nodot analīzes. Tiesa, tad tas būs par personīgajiem līdzekļiem. Bet kopā ar asins paņemšanu HIV analīze nemaksās vairāk par pieciem eiro.

Protams, monogāmās attiecībās risks inficēties ar HIV ir nesalīdzināmi zemāks nekā tad, ja sievietei gada laikā ir vairāki jauni seksa partneri. Tomēr mēs nevaram ignorēt faktu, ka statistika ir augsta, tāpēc ir skaidrs, ka cilvēki tomēr nenovērtē risku inficēties.

Neviens nevēlas par to domāt, attiecinot uz sevi, bet sānsoļi ir ļoti bieža realitāte.

Un reizēm tā viena reize, kuru partneris, iespējams, pat nožēlo, var izrādīties liktenīga. Tāpēc es domāju, ka tik un tā no HIV testa nevajag baidīties. Tas vienkārši būs vēl viens negatīvs analīžu rezultāts. Ejot uz krūšu mamogrāfiju, sieviete taču nesabēdājas, kad viņai pienāk rezultāts, ka vēža nav?

– Prezervatīvs ir tā drošākā metode, ja nu tomēr mūsu rātnajai lasītājai gadītos kāds negaidīts romantisks sakars, vai ne?

– Prezervatīvs ir vislabākā izvēle, jo tas aizsargā no visām seksuāli transmisīvajām slimībām, arī no inficēšanās ar HIV.

Runājot tikai par HIV, eksistē medikaments, kuru var lietot pastāvīgi vai pēc vajadzības, lai izvairītos no inficēšanās. Šis medikaments ir populārs homoseksuālu vīriešu vidū, kuri zina, ka viņiem, visticamāk, būs vairāk nekā viens partneris ilgākā laika periodā un ka viņi nelietos prezervatīvus. Tā ir viena tablete reizi dienā, kas ļoti būtiski, tuvu nullei, samazina inficēšanās iespēju. Šīs zāles pasargā no vīrusa iekļūšanas dziļāk audos, dziļāk asinsritē un neļauj vīrusam vairoties.

– Kā vēl bez seksa var inficēties ar HIV?

– Šī infekcija pa gaisu kā, piemēram, gripa vai Covid-19, nelido. HIV tiek nodots ar ķermeņa šķidrumiem – asinīm, spermu, vagīnas izdalījumiem un mātes pienu. Inficēties sadzīviskā ceļā ir praktiski neiespējami. Ne lietojot tos pašus nažus, dakšas, ne ejot kopā pirtī, ne peldot vienā baseinā.

– Manikīrs? Zobārsts? Tetovējumi? Permanentā kosmētika?

– Ārpus cilvēka organisma HIV vīruss (atšķirībā no hepatīta!) ir ārkārtīgi nenoturīgs, ārējā vidē tas kļūst neinfekciozs dažu minūšu laikā. Piemēram, lai varētu inficēt ar asinīm, tām ir jābūt redzamām ar aci. Ja sieviete iet pie manikīra, viņa taču neļaus sev pieskarties ar asiņainiem instrumentiem.

Savukārt zobārsti tomēr ievēro vajadzīgās normas – instrumentu sterilizāciju, dezinfekciju. Savā praksē es ne reizi neesmu saskāries ar gadījumu, kur simtprocentīgi būtu zināms, ka cilvēks inficējies pie zobārsta vai manikīra. Protams, statistikā vienmēr ir gadījumi, kad pacienti nezina, kur inficējušies, bet arī šajos gadījumos parasti tāpat var atrast kādu partneri, kurš, iespējams, nav bijis tik labi zināms. Un arī par zināmajiem, dzīve pierāda, ka neviens nevar likt galvu ķīlā. Varbūt tas izklausīsies skarbi, bet īstenībā sieviete tikai par sevi var atbildēt ar pilnu pārliecību, ka viņai nav bijuši citi partneri, tikai vīrs.

   Tetovēšanas saloni, kas ir legāli, maina adatas un strādā rūpīgi, manuprāt, tas arī nav ticams inficēšanās veids.

– Bet, ja notikusi autoavārija, sniedzot pirmo palīdzību, nevar inficēties?

– Nepietiek, ka inficētā asinis uzpil uz ādas. Tur pretī jābūt arī traumai, lai tās var iekļūt dziļāk. Auto aptieciņās vienmēr ir cimdi, kurus noteikti vajag izmanot, ja liekat kādam pārsējus.

– Daudzi joprojām domā, ka HIV un AIDS ir sinonīmi.

– Nav gan, AIDS ir HIV infekcijas gala stadija, kad iestājas būtisks imūndeficīts. To arī šis saīsinājums nozīmē – acquired immunodeficiency syndrome jeb iegūts imūndeficīta sindroms. AIDS stadija ir tad, kad novājinātās imunitātes rezultātā pievienojas kāda tā sauktā oportūniskā saslimšana – kāds īpatnējs audzējs vai kāda infekcijas slimība, kas cilvēkiem ar normālu imunitāti neattīstās. Latvijā bieži tā ir tuberkuloze, sēnīšu infekcija barības vadā un citas saslimšanas.

– Kādi ir simptomi, kad vajadzētu pārbaudīties?

– Kad cilvēks ir nesen inficējies, aptuveni 2–6 nedēļu laikā viņam sākas akūtais retrovīrusa sindroms. Pirmo reizi sastopot HIV, organisms sāk veidot antivielas, un cilvēkam palielinās limfmezgli kaklā, var sāpēt kakls, parādīties izsitumi un parasti ir arī drudzis.

– Latvijā ģimenes ārsti ir labi informēti par HIV, viņiem ienāk prātā ieteikt pārbaudīties?

– Mēs, infektologi, esam stāstījuši par HIV indikatorstāvokļiem, kas ir atbilstoši Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra ieteikumiem. Epidemioloģiskos pētījumos noskaidrots, cilvēkiem ar kādām saslimšanām HIV atklāja biežāk. Ir šāds slimību saraksts. Ja diagnosticē plaušu karsoni, tas būtu viens no gadījumiem, kad vajadzētu piedāvāt pacientam noteikt arī HIV testu. Vēl dažas biežākās: svara krišanās, nakts svīšana, palielināti limfmezgli, ilgstoša caureja, dzemdes kakla vēzis vai tā sākumstadijas ļaundabīgo šūnu parādīšanās. Citas situācijas ir saistītas ar analīžu rezultātiem – reizēm ir samazināts trombocītu skaits, reizēm ilgstoši var būt samazināts leikocītu skits, anēmija. Bet nevajag uzskatīt, ka šajos gadījumos cilvēkiem noteikti ir HIV! Nē. Tās ir situācijas, kurās reizēm ir atklājies, ka pacients ir inficējies, tāpēc ģimenes ārsts varētu piedāvāt šo pārbaudi veikt. Jo reizēm ir HIV pacienti, kuriem ir pat samērā slikti imunoloģiskie rādītāji, bet pārējās analīzes ir pieņemams. Tātad – tā var būt, bet tas neizslēdz, ka nav.

– Ja HIV tests ir pozitīvs? Kas notiek tālāk?

– Vispirms: pozitīvos testus sūta uz references laboratoriju, kur to pašu asiņu paraugu pārtestē. Tikai tad, ja arī tur apstiprina antivielas, pacientu informē, ka viņam ir HIV infekcija. Ar pozitīvu HIV testu nav jāiet pie ģimenes ārsta pēc nosūtījuma, uzreiz var pierakstīties pie infektologa. Nu jau pāris gadus infektologi pieejami arī Liepājā, Daugavpilī, Ventspilī. Rīgā ir divi centri – Latvijas Infektoloģijas centrā un arī Stradiņos poliklīnikā mēs esam vairāki infektologi, kas strādā ar HIV pacientiem.

– Kāda ir saruna jūsu kabinetā?

– Pirmais ir jautājums statistikai, kas mums pēc likuma ir jāuzdod – kā, iespējams, cilvēks ir inficējies. Mēs arī iesakām brīdināt partnerus, bet tas ir pacienta lēmums, kam viņš to stāstīs.

– Jau runājot par kovidu, cilvēki atzīst, ka viņiem ir nepatīkami zvanīt paziņām, kurus, iespējams, viņi ir inficējuši. HIV gadījumā tas noteikti ir vēl sarežģītāk.

– Ir sarežģīti. Reizēm mums nākas runāt ar pacientu atkārtoti, ka tomēr jāpasaka. Jo, ja partneris neuzzinās patiesību, viņam situācija var attīstīties līdz AIDS, turklāt, iespējams, rīt viņš nodos slimību tālāk vēl kādam.

Pēc tam, turpinot sarunu ar pacientu, analizējam, kādas ir sūdzības par veselību. Apskatām, izmeklējam. Varbūt ir pievienojusies kāda cita problēma, kura jāārstē, piemēram, tuberkuloze. Nozīmējam nepieciešamos izmeklējumus, paskatāmies imunitātes rādītājus, citas infekcijas, ar kuram var inficēties līdzīgā veidā kā ar HIV – sifiliss, hepatīts. Un, saņemot visus šos rezultātus, aicinām saņemt antiretrovirālo terapiju. Tas nozīmē katru dienu vienu reizi lietot medikamentus. Zāles būs jālieto rūpīgi visu mūžu, jo, ja to nedara, var veidoties HIV rezistence pret medikamentiem, tas ir, HIV var kļūst nejutīgs pret zālēm.

– Pastāv uzskats, ka HIV pozitīvie ilgi nedzīvo.

– Tas ir ļoti izplatīts mīts. Salīdzinoši nesen starptautiski atzītajā medicīnas žurnālā The Lancet bija publicēts pētījums, kurā tika modelēta situācija: ja 21 gadu vecam vīrietim, kam ir labi imunitātes rādītāji, atklāj HIV infekciju un viņš rūpīgi lieto medikamentus, pierādījies, ka vidēji viņa dzīves ilgums būtu tikai par trim gadiem mazāks nekā tad, ja viņam nebūtu HIV. Mūsdienās, uzsākot ārstēšanu agrīni, cilvēki, kam ir HIV, var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

– Jūs mani pārsteidzāt! Es, šķiet, dzīvoju deviņdesmito gadu filmu iespaidā. Dzīvo ātri, mirsti jauns, jo tāpat nekas labs vairs nebūs gaidāms…

– Jā, Filadelfija, Angels in America… Tā tiešām kādreiz bija, bet mūsdienās situācija ir nesalīdzināmi labāka. Deviņdesmito gadu otrajā pusē tika radīti jaunas grupas medikamenti un sākās antiretrovirālās terapijas ēras sākums.

Mūsdienās zāles, kas jālieto HIV pacientiem, ir ar nelielu blakņu skaitu, praktiski bez. Turklāt agrāk tās bija jādzer trīs reizes dienā un stingri jāievēro, kad tās jālieto ar ēdienu, kad bez – tāds armijas režīms. Bet tagad viss ir vienkārši – tā ir viena tablete reizi dienā, var ēst, var neēst, turklāt šīs zāles ir labi savietojamas ar citiem medikamentiem.

Šī ir pati galvenā ziņa, ko vēlos nodot IEVAS Veselības lasītājām: jo agrāk HIV atklāj, jo veiksmīgāk to var ārstēt un jo mazāk tas ietekmē dzīvi. Mūsdienās ārstēšanas iespējas ir brīnišķīgas. Cilvēki, kam ir HIV, dzīvo pilnvērtīgu dzīvi, mīl, veido ģimeni, dzemdē bērnus, strādā, sasniedz karjeras augstumus. Ar šo vīrusu slimo visu profesiju pārstāvji – arī skolotāji un mācītāji.

– Jūs teicāt dzemdē…

– Jā, sievietēm ar HIV infekciju ir iespējams gan palikt stāvoklī, neinficējot savu partneri, gan iznēsāt, gan dzemdēt pilnīgi veselu bērnu. Tas ir iespējams ar medikamentiem, kurus dod HIV pozitīviem cilvēkiem, tie nomāc vīrusa vairošanos. Vīrusa koncentrācija no desmitiem, simtiem tūkstošu vīrusa daļiņu uz mililitru asiņu nokrīt tik zema, zem 50 kopijām, ka analīžu mašīna jau vairs nespēj to uzķert un saskaitīt. Angļu valodā to sauc par undetectable jeb latviski saka – nenosakāma vīrusa slodze. Un šajā situācijā cilvēks kļūst neinfekciozs, tas ir, seksuālā ceļā šo vīrusu nevar nodot citiem.

– Tas nav tikai teorētiski?

– Nē, tieši praktiski. Šis ir pārbaudīts un faktiski – gadiem ticis sekots līdzi vairākiem šādiem pāriem, un vīrusa nodošana nav notikusi. Tāpat dzemdības, ja vien nav citu iemeslu, var būt dabīgas, nav obligāti jāveic ķeizars. Ar krūti gan barot nedrīkst. Un bērns četras nedēļas pēc dzemdībām saņem speciālu preparātu, lai neinficētos ar HIV. Ja visu dara pareizi, bērnam inficēšanās risks no HIV pozitīvas mammas ir mazāks par procentu.

Kur anonīmi pārbaudīties, vai nav HIV?

Covid-19 dēļ pirms ierašanās ir jāpiesaka vizīte. Turklāt – ne visi punkti strādā katru dienu un pilnu darba dienu. Tāpēc, pirms ierodies, – piezvani!
RĪGĀ:

• Slimību profilakses un kontroles centra HIV/AIDS konsultāciju kabinetā, Klijānu ielā 7. Tālr.: 67298080.
• Biedrībā DIA+LOGS, Satekles ielā 2C. Tālr.: 67243101; 27004493 (mobilā brigāde). www.diacentrs.lv
• Biedrības Baltijas HIV asociācija testpunktos, Merķeļa ielā 11 un Stabu ielā 19 k-2. Tālr.: 28441324. www.testpunkts.lv; www.balthiv.com.
• Latvijas Sarkanā Krusta HIV profilakses punktos – Gaiziņa ielā 7, tālr.: 25405434; Šarlotes ielā 1B, tālr.: 26680448; Slokas iela 161, tālr.: 27342224.

JŪRMALĀ, Atkarību profilakses kabinetā, Nometņu ielā 2A (Kauguros). Tālr.: 29587896.

VENTSPILĪ, HIV/AIDS profilakses kabinetā, Fabrikas ielā 2A. Tālr.: 26169631.

BAUSKĀ, HIV un atkarību profilakses centrā, Dārza ielā 12B. Tālr.: 27705359.

DAUGAVPILĪ, Latvijas Sarkanā Krusta HIV profilakses punktā, Krišjāņa Valdemāra ielā 13. Tālr.: 26364032; 65457357.

RĒZEKNĒ, Latvijas Sarkanā Krusta HIV profilakses punktā, Raiņa ielā 29. Tālr.: 64625292.

JEKABPILĪ, Zemā sliekšņa centrā, Brīvības ielā 45. Tālr.: 26950514; 29611389.

JELGAVĀ, Atkarību profilakses punktā, Dobeles ielā 62A. Tālr.: 28692744.

KULDĪGĀ, Atkarību konsultāciju punktā, Liepājas ielā 37. Tālr.: 27021901; 63323427.

LIEPĀJĀ, Sociālā dienesta Atkarību centrā, Flotes ielā 7. Tālr.: 63456120; 26573627.

OGRĒ, Profilakses punktā, Mālkalnes prospektā 30. Tālr.: 27792685.

TALSOS, Atkarību konsultāciju punktā Zvirgzdu pansija, Laidzes pagastā. Tālr.: 28607645.

TUKUMĀ, HIV profilakses punktā, Dārza iela 11/13. Tālr.: 22322561.