«Bieži vien kāzu vadītājs tiek uztverts kā vienīgā izklaide kāzās, uz viņu ir nenormāls spiediens, un beigās vēl pasaka: varēja būt jautrāk! Nevaru nodrošināt, lai tev būtu jautri, tev pašam jāpriecājas par jauno pāri! Dažreiz gadās dzirdēt: šeit nav, ko darīt… Ja cilvēkam nav, ko darīt, ko es varu viņam palīdzēt? Ja kāzās nav ko darīt, nu tad ejiet gulēt! Par istabiņām ir samaksāts! Brauciet mājās! C’mon! Tev mīļš cilvēks precas, aprunājies ar radiem, ko neesi saticis! Ej pašūpojies, aizej uz mežu, paklausies cīruļu dziesmas, lakstīgalu treļļus! Saku: lūdzu, piecelsimies un iesim sagaidīt jauno pāri! Atskan: visiem obligāti? Nē, tikai tiem, kas ir priecīgi šeit būt, pārējie var turpināt sēdēt! Šis viss mani ir izdzinis sausu… Tagad esmu no tā ārā. Nobriestot kā personība, sapratu, ka es to negribu. Tagad gan vienām kāzas esmu piekritusi būt vadītāja. Jauki cilvēki, piezvanīja saulainā dienā, kad man bija labs garastāvoklis,» intervijā IEVAI saka kolorītā Dejus.
Pilnu interviju ar Sandu lasi žurnāla IEVA jaunākajā numurā vai digitāli šeit:
















































































































