Rīga +6°C 
Zvaigzne spīdēs debesīs
«Protams, nāve ir neizbēgama katra cilvēka dzīvē, taču Aigars tik ļoti gribēja vēl kādu laiciņu padzīvot. Man ir ļoti skumji. Viņš strādāja līdz pēdējam un cerēja, ka spēlēs arī nākamajā sezonā. Diemžēl tā nenotiks,» Privātajai Dzīvei ar asarām acīs saka Regīna Devīte, kurai Vilims bija gan skatuves partneris, gan kolorītais Zentiņas pielūdzējs Zigis seriālā UgunsGrēks.
Aktieris jau ilgāku laiku cīnījās ar vēzi, un 17. martā viņa sirds pārstāja pukstēt. Vilimam bija 70 gadu, un vairāk nekā pusi viņš atdevis Valmieras teātrim. «Aigars vēl nupat janvārī nāca uz teātri spēlēt izrādē Telma un Luīze, jo skatuve deva viņam spēku un motivāciju dzīvot. Veselības grūtības nesalauza viņa vīrišķību. Aigars bija gudrs, ārkārtīgi talantīgs un spožs aktieris. Manā, kolēģu un skatītāju atmiņā viņš paliks liela zvaigzne. Šī zvaigzne tagad spīdēs pie debesīm,» balsij aizlūstot, teic Devīte.
No teātra uz slimnīcu Rīgā
To, ka Vilims sirgst ar ļaundabīgu kuņģa audzēju, Valmieras teātrī zināja. Plašāka sabiedrība par aktiera nelaimi uzzināja pērn novembrī, kad sākās ziedojumu vākšana dārgu un valsts neapmaksātu vēža zāļu iegādei. Medikamentiem Vilimam vajadzēja vairāk nekā 5000 eiro mēnesī. «Pateicoties ziedojumiem, viņš varēja iegādāties dārgās zāles. Tobrīd Aigars ļoti izjuta skatītāju mīlestību. Gan pats, gan apkārtējie ticēja, ka viņš izdzīvos un varēs dzīvot vēl vismaz dažus gadus. Aigars ļoti labi bija saplānojis savu grafiku, apvienojot mēģinājumus un izrādes ar ārstēšanās procedūrām,» atminas Devīte.
«Diemžēl liktenis izrādījās nepielūdzams,» skumji nosaka Regīna, kura pati ar Aigaru par ļauno slimību runāt nemēdza.
«Tā vietā čalojām par patīkamām tēmām. Viņš bieži pieminēja savas dzimšanas dienas svinības – cik jauki viņu apsveikuši kursabiedri, cik garda bijusi jaunās aktrises Gerdas Embures izceptā griķu maize.» 70. jubileja pērn 2. augustā izrādījās Vilimam pēdējā.
Ardievas Bucītim
Devīte Vilimu atceras ar siltu smaidu. «Viņš bija izskatīgs, gaišs, sirsnīgs un vienkāršs, itin nemaz nebija augstprātīgs,» saka aktrise. Abi ir vienaudži un vienlaikus ienāca Valmieras teātrī 1978. gadā. Taču plašāku atpazīstamību gan vienam, gan otram atnesa seriāls UgunsGrēks, kurā Vilims atveidoja Zigi, Devītes spilgtās varones Zentiņas romantisko simpātiju. «Mūsu tēliem bija romāns. Zigis bija Zentiņas kaislīgais kavalieris, bet viss beidzās komiski, jo izrādījās, ka viņam ir pilnīgi cita dāma,» smejas Regīna.
Mīlētājus abi aktieri spēlēja arī 2010. gadā izrādē Mākoņains, iespējams, skaidrosies. «Mēs tēlojām precētu pāri. Es biju sieva, kas visādi mēģina noturēt vīru un demonstrē to, ka viņš viņai pieder.
Uz skatuves man visu laiku vajadzēja klaigāt: «Bucīti, Bucīti!» Kopš šīs izrādes līdz pat šai dienai Aigaru vienmēr uzrunāju par Bucīti.
Lai Bucītim tagad gaišs ceļš mūžībā…»
Scenāriju bērēm uzrakstīja pats
«Mēs zinājām, ka tas notiks, bet Aigaram vien pašam zināmā cīņa bija tik iedvesmojoša, ka mēs ticējām: viņš izkaros vēl dažus gadus. Mēs nezinājām, ka viņš ir tik vīrišķīgs un iekšēji spēcīgs, jo spēlēja arī tad, kad fizika tam pretojās. Kad viņš izgāja no savas 208. grimētavas, bija skaidrs, ka Aigars būs uz skatuves, smiesies savu kreptīgo smieklu un teātra jaunajā pīpētavā smēķēs līdz pēdējam brīdim.
Viņš ironizēja par savu nāvi un bija apstāstījis, ko un kā domā par aiziešanām un atmiņām. Viņš vēlējās, lai nekas teātrī neapstātos,» par aktieri saka teātra kolektīvs. Izrādījās, ka Vilims jau iepriekš sagatavojis scenāriju pats savām atvadām. «Piemiņas pasākums notiks, ievērojot viņa scenāriju, kā arī režijas un scenogrāfijas norādījumus ar teātra papildinājumiem, ko viņš pieļāvis. Būs atmiņas, viņa spēlēto izrāžu afišas, videofragmenti, mazliet dzejas, bildes un stiprie dzērieni. Domāsim kopā par Aigaru un viņa mīļajiem. Aigars lūdza nenest puķes.»
