Rīga 0°C 
Pēdējais zvans no slimnīcas
«Pēdējoreiz viņš man zvanīja no Ventspils slimnīcas pirms kāda mēneša,» izdevumam Privātā Dzīve stāsta bijušais politiķis Kārlis Leiškalns. Viņu ar Miervaldi vienoja sena draudzība, balstīta arī zolītes spēlē un bohēmas apdvestās filozofiskās sarunās par dzīvi. «Mūsu pēdējā sarunā viņš bija tik priecīgs, jo bija iztulkojis Hamletu. Godīgi sakot, es tai viņa tulkošanai īsti neticēju, bet viņš ar to ņēmās daudzus gadus. Tāds jau viņš bija – ja ar kaut ko aizrāvās, smalki un pedantiski noveda to līdz galam,» teic Poļa draugs. Gleznotājs Šekspīru turējis augstā vērtē un dāņu prinča Hamleta traģēdiju grasījies tulkot jau pēdējos 20 gadus. Grāmata iznāca pērn, un tas arī bija Miervalža pēdējais darbs šaisaulē. «Es viņam neuzbāzos ar jautājumiem par veselību. Viņam bija kaut kāda kaite plaušās – reiz teica, ka tās viņam esot dikti maziņas, dūres izmērā. Miervaldis pats par veselību izvairījās runāt,» atklāj Leiškalns.
Cits Poļa draugs gleznotājs Edgars Vērpe Miervaldi pēdējo reizi sastapa pērn decembrī, un tā bijusi skumja tikšanās. «Sarunājām, ka nākamo reizi pie viņa braukšu pavasarī, kad būs izkusis ledus un varēsim iet pamakšķerēt. Atkal parunājām par Hamletu, jo tas viņam bija ļoti svarīgi. Diemžēl nākamās reizes vairs nebūs,» nopūšas Vērpe.
Vistuvākais cilvēks – šķirtā sieva Purmale
«Vienīgais cilvēks, kas Poli pa īstam pazina, bija viņa pirmā sieva gleznotāja Līga Purmale. Viņa burtiski caurvija Miervalža dzīvi, viņi bija viens otram tuvākie cilvēki arī pēc laulības šķiršanas. Droši varu teikt – vienīgais, kas viņam patiešām bija, – tā bija viņa pirmā sieva Līga,» uzskata Leiškalns.
