Rīga -1°C 
Mākslinieka nāves faktu Sabiedriskajam medijam apstiprinājusi viņa ģimene.
Resnis no 1956. gada līdz 1967. gadam mācījies čella spēli Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā. 1972. gadā beidzis J. Vītola Latvijas Valsts konservatoriju kā čellists, bet 1982. gadā kā simfoniskā orķestra diriģents. No 1967. gada viņa mākslinieciskā darbība saistīta ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, sākumā darbojoties tajā kā čellistam, bet kopš 1987. gada — kā diriģentam. Diriģēšanas prasmes Imants Resnis papildinājis P. Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijā pie leģendārā Genādija Roždestvenska.
Pirmo starptautisko atzinību kā diriģents guvis 1988. gadā kopā ar Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri, piedaloties festivālā Prāgas pavasaris. 1992. gadā Imants Resnis kļuva par Liepājas Simfoniskā orķestra māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu. Viņš vadījis Liepājas Simfoniskā orķestra koncertus Spānijā, Zviedrijā, Vācijā, Malaizijā. Viesdiriģenta statusā viesojies Turcijā, Meksikā, Kolumbijā un Portugālē, bet 2000. gadā kopā ar Berlīnes Simfonisko orķestri uzstājies Ēģiptē. Imants Resnis vadīja Liepājas Simfoniskā orķestri līdz 2009. gadam.
1995. un 2006. gadā Imants Resnis ieguva Latvijas Lielo mūzikas balvu, bet 2007. gadā — jaundibināto Latviešu mūzikas balvu par sistemātisku ieguldījumu latviešu mūzikas jaunradē un popularizācijā.
Resnis apbalvots ar Liepājas pilsētas domes atzinības rakstu (1998), bijis Gada Liepājnieks (1999), bet 2006. gadā saņēmis Polijas valdības bronzas medaļu Zasłużony Kulturze Gloria Artis.
2007. gadā par nopelniem Latvijas labā Imantam Resnim piešķirts IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.[2] 2022. gadā saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu par mūža ieguldījumu.
