Rīga +13°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Baibai piemīt skatuviskā pievilcība, viņa ir strādīga» – novērtē Lūcis un liek jaunajai teātra mūzas savaldzinātajai meitenei 1977. gadā Gerharda Hauptmaņa drāmā «Pirms saules» izturēt ugunskristības skatuves partnerībā ar sevi.
Seko rinda jaunu mīlētāju un raksturlomu. Lūča iemīļotajās dziesmu spēlēs viņa ir Emīlija Sešos mazos bundziniekos un Marule Meldermeitiņā.
«Milzīgā auditorija. Vienā vakarā bija 7 tūkstoši skatītāji. Tajos laikos Valmierai tas bija kaut kas pilnīgi neiedomājams. Cilvēki sēdēja uz akmens paaugstinājumiem. Tie bija pilnīgi tautas svētki,» atceras Baiba Valante. Daudz gan nav iznācis spēlēt, jo bija laiks bērniņam. Par izrādes un viņas lomas popularitāti liecināja dzemdību nama māsiņu izsauciens: «Meldermeitiņa atnākusi!».
Valmieras teātrī Baiba Valante ir izgājusi pilnu aktrises attīstības ciklu, amplitūdā no peles, kurai garšo siers, līdz angļu teātra prīmai, karalienei un Emīla Dārziņa mātei. Kritiķi daudzās viņas varonēs ir saskatījuši īpašu latviešu sievietes tipāžu. Šis starojums pavada aktrisi joprojām.
«Baiba ir ļoti laba un interesanta aktrise. Viņa var nospēlēt ļoti daudz, nekādu robežu viņas varēšanai nav, jo izfantazēt un iedomāties viņa spēj visu ko. Viņa ir gudra aktrise, kas vienmēr pilnīgi izprot to, ko spēlē, tāpēc spēj būt uz skatuves ļoti dažāda,» par aktrisi sacījis režisors Felikss Deičs, pie kura aktrise nospēlējusi virkni spilgtu lomu.
«Baiba ir – dzirkstoša, smejoša, mīloša un vienmēr gatava mesties dzīves izaicinājumos un piedzīvojumos. Viņai ir fantastiska humora izjūta, kas caurvijas ar dzīves traģismu. Man allaž viņa būs Marule ar stipro bizi un Meža meitu Kaija ar sāpīgo dzīves gājumu. Vienreizēji skaists cilvēks…» – savu kolēģi dzimšanas dienā sveic aktrise Māra Mennika.
