Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Bijušā Saeimas priekšsēdētāja un vairāku parlamenta sasaukumu deputāta Jāņa Straumes mūžs traģiski aprāvās 61 gada vecumā. Tas notika pērn, 10. jūlija rītā, Jaundubultu stacijas rajonā. Viņš dzīvību zaudēja, pakļūstot zem vilciena. Kāda sieviete torīt bija ievērojusi pie stacijas gar sliedēm nervozi staigājot kādu vīrieti. Tad sadzirdējusi, ka vilciens svilpj. Paskatījusies un redzējusi, ka vilciens notriecis nupat redzēto kungu. Arī mašīnistam toreiz šķitis – vīrietis apzināti meties zem vilciena.Vēlāk tapa zināms, ka tas bija Jānis Straume.
«Ir smagi, ļoti smagi, jo viņš noteikti bija labākais tētis, ko varēja vēlēties,» toreiz žurnālam Privātā Dzīve scīja bijušā spīkera jaunākā atvase, tenisiste un trenere Madara Straume. Jāņa lolojums, ar kuru viņš vienmēr lepojās, pat pildot politiski svarīgākos pienākumus. Viņš jau bērnībā Madaru pievērsa tenisam, veda uz treniņiem un sacensībām, parūpējās, lai meita varētu doties uz ASV apgūt zinības un pastiprināti trenēties savā iemīļotajā sporta veidā, piedalīties turnīros. Madara ir vairākkārtēja Latvijas čempione, Eiropas čempionātā tikusi pie bronzas medaļas, veiksmīgi spēlējusi, mācoties augstskolā ASV.
«Tētis man bija tuvākais cilvēks, liels atbalsts.
Izskolojis mani, palīdzējis sporta gaitās, atbalstījis visās pārējās dzīves jomās. Viņš vienmēr man deva padomus, bija klāt manas dzīves grūtākajos brīžos, kad ar veselību nebija labi… Man tēta un viņa mīlestības jau tagad pietrūkst, bet skaidrs, ka vienmēr par viņu atcerēšos visu to labo, ko viņš man deva,» teica Madara. Tētis vienmēr bijis empātisks, vienmēr vēlējies palīdzēt un to arī darījis, ja varējis. «Viņš bija ļoti sirsnīgs, nekad nevienam neatteica. Mēs vienmēr pārrunājām manas tenisa lietas, sekojām tenisam kā tādam. Pēc manas atgriešanās no ASV vienmēr kopā skatījāmies Grand Slam turnīrus, citas nozīmīgas tenisa spēles, pēc tam analizējām. Man šīs kopējās skatīšanās noteikti bija nozīmīgas, šķiet, ka viņam arī…»
Bija plānots cīnīties ar nomāktību
Taujāta par pēdējām nedēļām, Madara neslēpa: «Tētim dzīvē tagad bija grūta finansiālā situācija. (..) Viņam bija smagi, jo īsti neredzēja, kā no grūtībām tikt ārā. Es arī piedāvāju kaut kā atbalstīt, bet tētim bija arī tāda īpašība, ka viņam bija grūti no citiem pieņemt palīdzību. Viņš vienmēr uzskatīja, ka tikai pašam ar visu jātiek galā. Un šajā gadījumā bija tā, ka situācija nerisinājās. Bija grūti kādu skaidrību iegūt. Tētis gribēja pēc iespējas ātrāk atrisināt, bet tas nekādi neizdevās, ievilkās garumā.
Tā neskaidrība tēti ļoti nospieda, grauza nost.
Bija paredzēts, ka ceturtdien no rīta tētis stājas Dzintaru dienas stacionārā, kur viņam palīdzētu cīnīties ar nomāktību. Bet tētis diemžēl to rītu nesagaidīja…»
Smagi pārdzīvoja zaudējumu politikā
Jānis Straume dzimis 1962. gada 27. augustā Siguldā, politiski represēto ģimenē. 1980. gadā viņš beidza Siguldas 1. vidusskolu, bet 1986. gadā Rīgas Medicīnas institūta Vispārējās ārstniecības fakultāti. Viņš strādājis par funkcionālās diagnostikas ārstu Rīgas 3. klīniskajā slimnīcā un par ārstu endoskopistu Diagnostikas centrā.
1993. gadā Jānis Straume tika bija ievēlēts 5. Saeimā no Tēvzemei un Brīvībai saraksta. Pēcāk ievēlēts arī 6. 7. un 8. Saeimā. Kad 9. Saeimas vēlēšanās 2006. gadā Straume netika ievēlēts parlamentā, viņš no lielās politikas attālinājās, darbojoties amatos valsts uzņēmumos, un kļuva arī par Rīgas domes priekšsēdētāja Jāņa Birka padomnieku. Pēcāk viņa pārstāvētais politiskais spēks piedzīvoja lielas pārmaiņas, un 2011. gadā Straume izstājās no TB/LNNK.
Līdz ar politisko godību pačibējuši arī liela daļa tā dēvēto draugu un paziņu. Drīz pēc amata partijā zaudēšanas, tajā pašā 2011. gadā, Straume, atgriežoties no medībām, kas tolaik bija viņa vaļasprieks, Tukumā tika pieķerts, 1,9 promiļu reibumā vadot savu auto. Jānim atņēma tiesības, desmit dienas bija jāpavada izolatorā. Toreiz intervijā PDz viņš atzina, ka īstenībā pēdējie trīs gadi bez nopietnas politikas bijuši pat ļoti grūti. Taču ar viņu Tukumā notikušais ir ļāvis sākt pa īstam dzīvot. «Tas man ir ļoti palīdzējis. Politikā es noteikti neatgriezīšos. Vēlos būt sabiedriski aktīvs, un tāds arī būšu. Tas varbūt šobrīd izklausās banāli, bet es darīšu daudz, lai pierādītu, ka cilvēks, kas bijis politikā un pašā politikas augšā, var būt arī cilvēcīgs,» teica Jānis. Tolaik viņš bija apņēmies uzsākt ar tūrismu saistītu privātu biznesu. Šo plānu realizēt gan neizdevās.
