Rīga +11°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Skatoties šovu Mīla kemperī, šķita – beidzot esi atradusi īstu mīlestību. Kāpēc tomēr izšķīrāties?
– Plaisa mūsu attiecībās parādījās uzreiz pēc šova filmēšanas beigām. Proti, septembrī, kad atgriezāmies Latvijā. Pēc nedēļas man vajadzēja lidot uz Islandi, kur notika nākamā šova Četri uz koferiem filmēšana, un pa to mazo laika sprīdi, kad biju Latvijā, mums nebija laika satikties. Abiem bija iekrājušies nepadarīti darbi, turklāt es dzīvoju Rīgā, bet viņš Smiltenē. Filmēšanās kemperī psiholoģiski bija smaga. Mēnesi no vietas 24 stundas diennaktī būt kameru priekšā ar svešiem cilvēkiem ir grūti.
Agrāk vai vēlāk viss sāk besīt. Mēs ar Rūdi šovā bijām visilgāk – no pirmās epizodes. Taču, ja viņš pēc šova beigām varēja uzelpot, man nebija iespējas emocionāli atgūties. Teikšu godīgi, manā dzīves ritmā viņam nebija vietas. Man nebija nedz laika, nedz spēka par viņu domāt, atbildēt uz ziņām sociālajos tīklos. Un tad es sāku domāt – ja mierīgi varu koncentrēties uz darbiem, ja es pēc viņa neilgojos, tad kādēļ gan man šādas attiecības vajadzīgas?
– Šo lēmumu pieņēmi jau Islandē?
– Īsi pirms atgriešanās mājās. Es gan Rūdim uzrakstīju: «Hei, kas notiek mūsu starpā? Mēs neesam normāli komunicējuši.» Kad atgriezāmies no kempera filmēšanas, norunājām, ka regulāri tiksimies. Rūdis teica: «Tu esi tikai vienas uzpildes stacijas attālumā.» Tā nenotika.
Sapratu, ka viens otram esam bijuši tikai tāds plāksteris, lai atietu no iepriekšējām attiecībām, aizpildītu tukšumu.
Kad televīzijā sāka demonstrēt šova sērijas, pamanīju – intervijās viņš izsakās citādāk, nekā man bija stāstījis filmēšanas laikā. Sāku pamanīt divkosību no viņa, taču nodomāju – labi, cilvēks pirmo reizi mūžā ir televīzijā, nevēlas patiesās domas teikt kameras priekšā, lai uzturētu savu imidžu. Taču citi šova dalībnieki savas domas atklāja maigi, diplomātiski, nemeloja, ko ļoti novērtēju. Viņš vairākās epizodēs teica nepatiesību. Tas aizķēra…
– Tomēr romantiskajā ceļojumā uz Tenerifi devāties kopā.
– Nedēļu pirms tā mums bija fotosesija, kur nedaudz parunājāmies. Uz Tenerifi devos pozitīvi noskaņota, jo domāju – varbūt pavadīsim vairāk laika divatā un kaut kas mainīsies uz labu. Kādu dienu Tenerifē tā nedaudz vairāk iedzērām un sākām runāt, kāpēc attiecības nesanāca.
No viņa dzirdēju teikumu: «Man bija svarīgi tikt līdz galam šajā konkursā, es gribēju uzvarēt.» To es vēl spēju sagremot, bet pēdējais piliens bija, kad uzzināju, ka Rūdis man tuviem cilvēkiem par mani teicis sliktas lietas, kas nav patiesība. Es, naivā, izvēlējos mīlestību, bet patiesībā tā bija tikai spēle… Tāpēc Tenerifē pieliku tam punktu. Esam viena vecuma, bet viņš man ir par nenobriedušu. Es savu ceļu esmu atradusi, zinu, ko šajā dzīvē gribu darīt, bet viņš ne. Vienu dienu grib būt frizieris, otru – atvērt auto servisu, trešo jau vēlas kļūt par modeli… Saprotu, mūsu vecumā tas ir normāli, bet es šo fāzi esmu pāraugusi.
Šobrīd lasa
– Šova finālā bija iespēja izvēlēties mīlestību vai naudu – 5000 eiro. Tagad nenožēlo, ka neņēmi naudu?
– Es naudu nevērtēju augstāk par mīlestību. Turklāt filmēšanas laikā tiešām šķita, ka esmu atradusi savu īsto cilvēku. Man Rūdolfs šķita ideāls, lai gan zemapziņā nojautu – ir pārāk labi, lai tā būtu patiesība. Taču es neko nenožēloju. Tā man bija laba mācība. Kopš Tenerifes ceļojuma neesam pārmijuši ne vārda – ne sarakstījušies, ne sazvanījušies. Ienaidnieki neesam, bet arī draugi ne.
– Ja šovam Mīla kemperī būs otra sezona, brauksi?
– Domāju, ka uz iepazīšanās šoviem vairs nedošos. Vismaz ne tuvākajā laikā. Gribu padzīvot sev, vairāk koncentrēties uz karjeru. Līdz šim daudz enerģijas esmu veltījusi attiecībām. Kad pavasarī beidzās manas iepriekšējās attiecības ar puisi, ar kuru bijām saderinājušies, ilgi pārdzīvoju. Esmu tas sieviešu tips, kas lielos pārdzīvojumos nerūpējas par sevi.
Man bija vienalga, kā izskatos, un negribēju neko darīt. Varēju nedēļu dušā neiet…
Klasiskais variants – sēžu ar izspūrušiem matiem gultā, nekrāsojos, nemazgājos un truli blenžu TV. Paldies Dievam, šovi man palīdzēja šai fāzei tikt pāri. Esmu atdzimusi jaunai, skaistai dzīvei.
– Taču tie tevi arī ierāva skandālā. Ceļojumu šova aizkulisēs tapušais un internetā noplūdinātais video ar pulverīša šņaukšanu raisīja lielu rezonansi..
– Mana mentālā veselība šoruden ļoti sašūpojās. Bija ļoti smags periods. Latviju pāršalca tas pulverīša skandāls, un šķita, ka mana dzīve, karjera un reputācija ir sabrukusi. Domāju, ka ar mani neviens nekad vairs negribēs sadarboties.
Nekad neesmu gribējusi kļūt slavena ar skandāliem. Par visu svarīgāka ir mana radošā darbība. Mans tētis diemžēl nekad nesasniedza savu muzikālo sapni, lai gan viņam bija talants. Viņa vecāki to neatbalstīja. Taču viņš šo talantu atklāja manī, veda uz karaoke iestādēm Japānā, kur varēju izpausties. Tāpēc mans mērķis ir sasniegt to, kas viņam neizdevās. Taču manas bērnišķīgās muļķības dēļ vienā dienā šis sapnis draudēja sabrukt kā kāršu namiņš… Viena stulba joka dēļ. Ļaunākais nepiepildījās, taču joprojām ir nepatīkama pēcgarša.
– Kas toreiz īsti Islandē notika?
– Kad mēs – Četri uz koferiem dalībnieki – atlidojām uz Islandi, pirmā diena bija brīva, bez filmēšanas, lai atpūstos no lidojuma. Vakarā mēs kā jauna kompānija tusējāmies viesnīcā un nedaudz iedzērām. Ātri visi sadraudzējāmies, sākām jokoties, izspēlēt dažādas glupības un filmējām smieklīgus TikTok video. Islandē iepazināmies arī ar vietējiem latviešiem, kurus Emīlija bija atradusi caur Tinder. Uzaicinājām pie mums. Un viņiem līdzi bija balta šņaucamā tabaka, kādu dala Octoberfest laikā. Pilnīgs sūds! Un mēs nofilmējām, kā to šņaucam. Tobrīd tas man šķita baigi smieklīgi, un es ar video padalījos čatā ar saviem draugiem. Tas nebija domāts visai pasaulei! Vissāpīgāk ir, ka man pārmeta – es speciāli, maita tāda, esot to publicējusi, lai ieriebtu Mārim Oltem. Kāds vispār sakars? Nē!
– Kāpēc tas vispār nonāca publiskajā vidē?
– Kāds no čata dalībniekiem, kuri bija, kā man toreiz šķita, tikai tuvākie cilvēki, aizsūtīja vēl kādam, tas – vēl kādam, tā iegāžot mani. Saprotu, ka tā ir mana vaina, ka vispār kādam ko tādu rādīju. Vajadzēja saprast, ka ne visiem var uzticēties. Taču vēlos nedaudz sevi aizstāvēt. Gadiem esmu šim cilvēku lokam sūtījusi dažādus video, un nekad tie nekur tālāk neparādījās. Man bija šī drošības sajūta. Man ir aizdomas, kurš to noplūdināja. Negribu atklāt šī cilvēka vārdu, jo tas izraisīs jaunu skandālu. Taču tas ir sabiedrībā zināms cilvēks, kurš īsu laiku bija šajā grupā. Lai tas paliek uz viņa sirdsapziņas! Es vairs ar šādiem video ne ar vienu nedalos.
– Kā mamma reaģēja, ka meita iekūlusies skandālā?
– Es viņu laikus pabrīdināju, kas ir noticis. Paspēju arī viņai uz pleca izraudāties, pirms tas nonāca medijos. Godīgi izskaidroju situāciju, un man ir prieks, ka viņa bija saprotoša.
– Māris Olte uz tevi nav dusmīgs?
– Es toreiz viņam piezvanīju, lai atvainotos. Lai arī tas nebija ļaunprātīgi darīts, es jutos vainīga. Ar Māri esam saglabājuši labas attiecības.
– Tu dzīvo viena?
– Ar mammu, un viņa par to ir ļoti laimīga. Kad man bija trakie tīnes gadi, mamma teica: «Ja daudz izrunāsies, vairs nedzīvosi šajā mājā!» Bet, tiklīdz pārvācos pie drauga, drīz vien zvanīja: «Kad tu būsi mājās?» Tagad esam kopā un visi ir priecīgi. Mana māsa ir pārvākusies pie sava drauga, un es tagad aizpildu tukšo ligzdu.
– Tava māsa ir līdzīga tev?
– Jā, tikai mati melnāki, un viņa ir īsāka auguma. Viņas ķermeņa uzbūve ir vairāk japāniska, es šajā ziņā esmu tipiska latviete. Manu māsu sauc Anna. Mums visām ģimenes sievietēm vārds sākas ar A – Agnese, Alise, Anna. Kad man būs bērni, šo tradīciju turpināšu. Neatkarīgi no tā, vai man būs puikas vai meitenes.
– Kad apprecēsies, no sava eksotiskā uzvārda atteiksies?
– Nekad no sava uzvārda Haijima neatteikšos, jo tas ir daļa no manas identitātes. Arī savam bērnam otru vārdu noteikti likšu japāņu.
Interesanti, ka esmu bildināta divas reizes dzīvē, un abi puiši izteica vēlmi pēc kāzām pieņemt manu uzvārdu. Tas pārsteidza.
– Kādi ir tavi nākotnes plāni?
– Iespējams, piedalīšos jaunā TV projektā, bet tas vēl nav droši. Tas ir saistīts ar ēdiena gatavošanu. Joprojām pasniedzu japāņu valodu – ar to es pelnu naudu. Prieks, ka latvieši interesējas par šo skaisto valodu un, jāteic, ir visai apķērīgi. Protams, no manas dzīves nepazūd arī mūzika. Šobrīd strādāju pie jaunām dziesmām, kuras klausītāju vērtējumam nodošu pavisam drīz. Un vēl – es sapņoju, ka nākamgad manā dzīvē ienāks kaķis.
– Kur tad palicis tavs runcis Klio?
– Diemžēl viņa vairs nav. Pirms gada pazuda.
– Tu taču biji nopirkusi glaunu GPS kaklasiksniņu, lai vari sekot līdzi kaķa gaitām!
– Gribu brīdināt visus cilvēkus – nepērciet tās GPS iekārtas mājdzīvniekiem. Tie ir mēsli. Tikai bezjēdzīgi noplēš no tevis abonēšanas maksu – gadā samaksāju ap 100 eiro. Pirmkārt, tā iekārta nemaz nav precīza, otrkārt, kaķi nav muļķi. Mans kaķis iemanījās to noņemt un pazuda. Meklēju pa visām iespējamajām patversmēm, dzīvnieku glābšanas organizācijām, pagalmiem un pat grāvmalām cerībā, ka atradīšu kaut vai mirušu un varēšu apglabāt… Bezcerīgi. Man tik ļoti viņa pietrūkst! Sapņoju, ka reiz man būs bengālietis. Ceru, šī jaunā gada vēlēšanās man tiešām piepildīsies.
