Drīz būs divi mēneši, kā kļuvāt par Rīgas mēru. Vai esat iejuties?
Iejusties ir viens, pierast – kas cits. Pluss ir tas, ka šis darbs nav svešs – esmu gan domē strādājis administratīvo darbu, gan bijis komitejas vadītājs, piedalījies deputāta darbā iepriekšējos piecus gadus. Esmu bijis gan vienā, gan otrā pusē – kā pozīcijā, tā opozīcijā. Mēra darba ritms ir diezgan pieklājīgs.
Ir vairāk darba nekā komitejas vadītājam?
Noteikti! Kā komitejas vadātājs vairāk noteicu savu dienaskārtību. Tagad to bieži vien diktē ārējie faktori, problēmas, kas jārisina tūlīt un tagad.
Mēra kabinetā esat ko mainījis?
Nomainīju karogu. Sakārtojām valsts simboliku, jo pamanīju – karogs neatbilst tam, kāds noteikts diplomātiskajā protokolā, kuru apguvu pirms 25 gadiem pie Irmas Kalniņas. Atgriezāmies arī pie tā, ka birojā lietojam nevis ūdeni pudelēs no veikala, bet gan Rīgas ūdens piegādāto krāna ūdeni, kas saliets karafēs. Un vēl man uz galda ir trīs privātās fotogrāfijas. Viena no manām kāzām, tur esmu ar sievu. Tad ir bilde, kurā redzams, kā vēlēšanās eju balsot savā dzimtajā Natālijas Draudziņas vidusskolā. Trešo man uzdāvināja kolēģi – esmu pieķerts priekšvēlēšanu laikā. Devos no vienas tikšanās uz otru, piestāju pie mūsu partijas aģitācijas telts.
Tas bija pārsteigums, ka teltī pēkšņi pamanīju aģitējam savus bērnus.
Vai sanāk pietiekami būt kopā ar ģimeni?
Tagad, vasarā, ne pārāk. Vecākais bērns strādā restorānā, mazgā traukus. Vidējais puika strādāja jūnijā un jūlijā, pirms skolas izdomāja atpūsties. Tikko uzzināja, ka nokārtojis eksāmenus un ticis skolā, kurā gribēja. Ja sanāk laikus tikt prom no darba, ar jaunāko izbraucam un laukiem, mums patīk pie dabas.
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨











































































