Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +4°C 
«Pēdējās dienas un stundas viņam bija ļoti smagas. Godīgi sakot, tik smagas, ka pat negribas stāstīt. Aiziešanas iemesls ir tas, ka strauji pasliktinājās veselība. Ar veselību Aigaram nekad nebija viegli.
Jau pirms 20 gadiem, kad pirmo reizi pārstādīja nieri, es ar bažām skrēju uz slimnīcu.
Pēc kāda laika bija arī otra nieru operācija. Protams, tas veselību ietekmēja negatīvi,» žurnālam Privātā Dzīve stāsta bijušais politiķis un tuvs Aigara Freimaņa draugs Kārlis Leiškalns. Viņam pietrūks sarunu ar Aigaru, kuru draugi raksturo kā viedu, asprātīgu un ļoti īpašu cilvēku. «Freimanis bija gluži kā enciklopēdija. Viņam bija ļoti gaiša galva. Aigarā klausījos ar baudu, jo viņš bija interesants sarunbiedrs un brīnišķīgs stāstnieks, kas savas zināšanas prata pasniegt citiem,» saka Kārlis.
Tāds – īpašs un neaizvietojams – Aigars bija saviem mīļajiem. Aizkustinošu atvadu runu bēru ceremonijā aizvadītajā nedēļā teica viņa meita Patrīcija Dora Freimane. «Man viņš bija vislabākais tētis pasaulēs. Viņš ļoti mīlēja visus tuviniekus un draugus – vecus, jaunus, vienalga kādus.
Tēta sirdī pietika vietas visiem.
Man pietrūks viņa klātbūtnes un stāstu, ko ir paveicis jaunībā. Neredzēšu tēti savā skolas izlaidumā, nekad neredzēšu nosvinam manas kāzas un nekad nevarēšu bērnus iepazīstināt ar viņu opi. Lai gan tēti vairs neredzēšu, vienmēr jutīšu viņa klātbūtni. Viņš vienmēr būs ar mani. Tagad tu esi Dieva rokās. Būs arī mans laiks doties. Pagaidi mani pie eņģeļu vārtiem. Es tevi mīlu, tēt,» sacīja Patrīcija Dora.
Vairāk lasi žurnālā Privātā Dzīve.
