Rīga +22°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Pirms dažām dienām Instagram tev bija storijs, ka, rakstot jauno dziesmu, esi raudājusi trīsarpus stundu.
– Es esmu ļoti emocionāla. Ārprātīgi!
– Tu visas dziesmas laid tik dziļi caur sevi?
– Diemžēl (vai par laimi) – jā. Kad iznāca pirmais albums, kāda vieda sieviete man uzrakstīja paldies, ka esmu iegājusi tik tumšās vietās un iznākusi atpakaļ, atnesot mūziku. Tas man šķita ļoti labs formulējums.
Katra mana dziesma nāk caur asarām. Dažreiz pat fiziski sāp.
Vienreiz, kad rakstīju dziesmu studijā, man bija lielas sāpes, es nevarēju paelpot, nāca histērija, un es gulēju embrija pozā. Mēģināju rakstīt, bet apkārt viss miglojās. No malas šis process izskatās psihopātiski.
– Izklausās pēc tādas kā dziesmas dzemdēšanas.
– Ļoti labs salīdzinājums. Tā ir – es staigāju aizpampusi un nevelku nost saulesbrilles. Un sāp šausmīgi. Gan prieks, gan bēdas pārmēru lielā spektrā man fiziski sāp un ir liela slodze fiziskajam ķermenim.
– Šķiet, ka tu dzīvo ar atvērtiem nervu galiem. Cilvēki nemēdz to izmantot un sāpināt?
– Nē, jo esmu arī ļoti kareivīga. Mana emocionalitāte nenozīmē to, ka man ir viegli tikt klāt. Šī ir daļa no mana piedzīvojuma: līdz šim esmu vairāk rādījusi savu gaišo pusi, un cilvēkiem šķiet, ka tad jau var nākt un paijāt, bet tīģerim tu neiesi klāt. Un tieši tīģeri pašlaik esmu izvēlējusies kā savu dvēseles dzīvnieku. Viņš var pagriezt punci, lai samīļotos, taču bez brīdinājuma viņam labāk klāt neiet, nebakstīt un neprovocēt. Ar mani arī tā ir, jo esmu kausle un varu būt agresīva. Es aizstāvu sevi un savus mīļos. Un – savu radošo darbu.
– Rakstot dziesmas, tu gaidi iedvesmu vai uztver to kā darbu?
– Tas ir mans darbs. Jau pirms pāris gadiem izlēmu celties piecos no rīta, p*** pa dzīvi un iet uz studiju, ko toreiz īrēju pagrabiņā ar pilošām trubām. Kad nebija iespējas īrēt vai nebija naudas, rakstīju dziesmas mājās. Visu pakārtoju tam, lai rakstītu dziesmas. Bez sistemātiska darba nevar izdarīt daudz, un es kategoriski atsakos būt viena hita brīnums. Man vajag albumus rakstīt, tā ir manas dzīvības sula.
Visu interviju lasi žurnāla Santa jaunākajā numurā!
