Rīga -4°C 
Par Miervalža Poļa – gleznotāja un spilgtas personības Latvijas mākslas telpā - aiziešanu sestdienas vakarā paziņojusi Latvijas Mākslas muzeja vadītāja Māra Lāce.
Viņš jau ilgstoši neparādījās sabiedrībā, tostarp neapmeklēja savas izstādes atklāšanu aizvadītajā vasarā.
Miervaldis Polis izvairījās no intervijām un vadīja visai savrupu dzīvi, tāda bija viņa izvēle jau vairākus gadus. Atvadu vēstījumā Māra Lāce raksta:
«Latvijas mākslas dzīvē Miervaldis Polis pārliecinoši ienāca 20. gadsimta septiņdesmitajos gados. Pēc Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas Monumentālās glezniecības darbnīcas absolvēšanas (1975) viņš jau drīz kļuva par vienu no sava laika novatoriem. Par leģendāru notikumu Latvijas mākslas vēsturē kļuva 1974. gadā kopā ar gleznotāju un dzīvesbiedri Līgu Purmali Rīgas Centrālā poligrāfiķu kluba Fotokluba “Rīga” telpās sarīkotā izstāde, kurā eksponētie darbi uzskatāmi par pirmajiem fotoreālisma paraugiem mūsu mākslā.
Visā turpmākajā rado praksē Miervaldis Polis saglabāja dziļu un neatlaidīgu interesi par realitātes uztveres un atspoguļošanas daudzveidību. Lai arī atsevišķos periodos viņš pievērsās glezniecībai no dabas vai brīvai kompozīciju sacerei, viņa daiļradē dominēja darbs ar jau esošu attēlu kā realitātes starpnieku. Ar apbrīnojamu tehnisko meistarību mākslinieks savās klusajās dabās – ar grāmatām, pastkartēm, fotogrāfijām un avīžu izgriezumiem – radīja pārliecinošu optisku ilūziju par priekšmetu materialitāti un fizisko klātbūtni. Pakāpeniski
par centrālo žanru Poļa daiļradē kļuva portrets: daudzskaitlīgie pašportreti, tuvinieku, kultūras un sabiedrības darbinieku attēlojumi,
kā arī nozīmīgi pasūtījuma portreti veidoja savdabīgu laikmeta seju galeriju.
20. gadsimta astoņdesmitajos gados aizsākās eksperimenti īpašā Miervalža Poļa darbības laukā – performancēs, kuras pats mākslinieks dēvēja par “spontāno” jeb “fantomu teātri”. Plašu atpazīstamību ieguva 1986. gadā dibinātais “Ego centrs” un 1987. gadā radītais Bronzas cilvēka tēls. Šīs akcijas gandrīz vienmēr norisinājās atvērtā publiskā telpā, provocējot nejaušo skatītāju un veidojot tiešu, bieži neparedzamu dialogu starp mākslu un ikdienu.
Miervalža Poļa radošās intereses centrā vienmēr bijusi realitātes radīšana, pārradīšana un apšaubīšana. Šī nemitīgā refleksija ļāva viņa darbos atklāties spēles elementiem – intelektuāliem, ironiskiem un reizē dziļi filozofiskiem. Šajā ziņā
mākslinieka domāšana organiski sasaucas ar viņa īpaši cienīto Viljamu Šekspīru
– gan skatījumā uz pasauli kā skatuvi, gan pēdējos desmit dzīves gadus veltot Šekspīra lugas “Hamlets” tulkojumam, kas elegantā noformējumā tika izdots pagājušajā gadā.
Īpaši nozīmīga sadarbība Miervaldim Polim bija ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju 2016. gadā, kad pēc rekonstrukcijas, atverot muzeja galveno vēsturisko ēku, tieši viņa darbu izstāde “Ilūzija kā īstenība” kļuva par pirmo vērienīgo notikumu. Šī retrospekcija sniedza plašu un koncentrētu ieskatu mākslinieka daiļradē, atklājot gan tās konceptuālo dziļumu, gan radošo konsekvenci.
Savā nepārtrauktajā dialogā ar sevi un skatītāju Miervaldis Polis īstenoja, iespējams, augstāko performanci – dzīvi kā spēli. Šodien varam ar pārliecību teikt, ka viņa radošais mantojums, kas ir vienlaikus laikmeta liecība un tā aktīvs veidotājs, ievērojami pārdzīvos savu autoru un turpinās dzīvot izstāžu praksē, pētniecībā un skatītāju pieredzē. Viņš ir un paliks par leģendāru personību Latvijas mākslā.»
