«Mēs slēpām, ka precamies…» Zīveres un Liepiņa mīlasstāsts – kopā jau 45 gadus!

Aizvien patīk parunāties

Zigmars Liepiņš un Mirdza Zīvere pēc pieciem gadiem svinēs zelta kāzas. «Jā, tas nav maz, bet citi nodzīvojuši vēl ilgāk kopā,» intervijā žurnālam Ieva savulaik sacīja Mirdza. «Mums arvien patīk runāties un visu pārrunāt. Katram ir sava taisnība, bet jāuzklausa, ko otrs saka.

Iespējams, palīdz arī tas mūsu abu nedaudz ironiskais skatījums uz visu, kas notiek.

Un šad tad arī katram pašam uz sevi. Patiesībā man nemaz tā ļoti negribas analizēt to, kāpēc tik ilgi esam kopā. Ir tā, kā ir. Pašiem brīnums – atkal gads nodzīvots kopā,» atzīst dziedātāja.

Viņu mīlestības stāsts sākās nebūt ne vienkārši. Kā dienesta romāns. «Mīlestība bija liela. Bet tā tam bija jānotiek. Ir grūti izturēt tos juku laikus pēc tam, kad katrs aiziet no savas ģimenes. Tas nav vienkārši… Otram atliek tikai samierināties. Taču laiks dziedē pilnīgi visas rētas,» viņa saka.

Cerējām, ka mūs neatpazīs

Pirms pieciem gadiem Zīvere un Liepiņš piedzīvoja ko īpašu. «Pēkšņi izdomājām, ka mums vajag savu laulību iesvētīt. Kad precējāmies, viss notika tikai dzimtsarakstu birojā. Zigmārs vēl tagad ir populārs, man gandarījums, ka mani vairs tā tirgū neatpazīst, bet toreiz, kad precējāmies, mēs abi bijām pietiekami populāri un slēpām to, ka precamies. Mums tomēr abiem tās bija otrās kāzas. Kāzās bijām tikai četri – mēs abi un lieciniekos Sandra Ozolīte, kas agrāk dziedāja Opusā, ar savu dzīvesdraugu. Un vēl šoferītis, kas mūs veda,» viņa atminas.

Līgavas kleita gan kāzās Mirdzai bijusi, turklāt ļoti skaista, tikai pašu kāzu svinību gan nebija. «Bijām pasūtījuši galdiņu restorānā, braucām kaut kur uz Igaunijas pusi, jo

galvenais bija būt prom no Rīgas – cerībā, ka mūs neatpazīs,» Mirdza atzīstas.

Zīvere saka – mīl savu talantīgo vīru tik ļoti kā jaunībā, tikai – nu jau citādāk. «Laikam tā ir uzticēšanās. No viņa puses arī. Tas droši vien ir pamatā,» teic dziedātāja.

Prom no pilsētas kņadas

Viņu miera osta jau vairāk nekā 20 gadus ir lauku māja pie jūras. «Mums Ģipkā ir māja, un mēs ar Zigmaru tur labi jūtamies. Agrāk braucām tikai nedēļas nogalēs, bet, sākoties kovidam, esam uz turieni pārvākušies. Pirms tam desmit gadu dzīvojām Pitragā, bet tur jūra bija tālu.

Zigmaram – kā jau liepājniekam – mūža sapnis bija dzīvot pie jūras.

Meklējām šādu vietu vienā jūrmalā, otrā, līdz kādos Jāņos kaimiņciemā pie Staltiem svinējām Jāņus, un tur aktieris Andris Bērziņš saka, ka zinot mums ideālu vietu. Nodomājām – šodien zina, nez vai rīt zinās. Nākamajā dienā sarunājām satikties, un tik tiešām – zvejnieku māja blakus jūrai, problēma tikai tāda, ka saimniekam jau pircējs sarunāts. Bet nu liktenis bija lēmis, ka viss iegrozījās tā, ka tomēr varējām šo vietu nopirkt,»  atceras Mirdza. Tur – prom no galvaspilsētas kņadas – viņi izbauda kopābūšanu. «Man nevajag cilvēku pūļus, ļoti labi jūtos viena vai divatā ar Zigmaru. Man patīk tas miers, kas te valda,» viņa saka. Zigmars tur audzē tomātus, gurķus, sīpolus, ķiplokus un kartupeļus, bet Mirdza  taisa konservus un vāra ievārījumus.

«Dabā dzīvot ir ļoti labi. Te katru dienu izskatās citādi, arī jūra visu laiku mainās – mūsu māja ir drusciņ kalnā, jūru redzam pa logu. (..) Bet to dzīvi, kāda mums ir tagad, paši esam nopelnījuši,» tā Zīvere.