Mākslinieka Jāņa Anmaņa atraitne: Tā arī nepaspējām sastrīdēties…

Blakus dvīņubrālim Pēterim mākslinieks Jānis Anmanis Meža kapos tika apbedīts pagājušajā piektdienā. «Jānis vienmēr bija fantastisks, gaišs cilvēks. Es ar viņu biju ļoti laimīga, tā arī nepaspējām sastrīdēties, jo tas vienkārši nebija iespējams. Tāpēc man viss notikušais ir ļoti sāpīgi…» žurnālam Privātā Dzīve stāsta Ingrīda Anmane, kura vēl 6. oktobrī bija sarīkojusi nelielas kāzu 13. gadadienas svinības. Viņa teic, ka māksliniekam runas par kapiem un bērēm vienmēr bija tabu.

«Jānis negāja arī uz draugu bērēm, mēs par šo tēmu mājās nekad nerunājām,» saka Ingrīda.

Viņa uzsver, ka mākslinieks savās izpausmēs bija košs un ekstravagants, tāpēc atvadas māksliniekam rīkotas gaišās noskaņās, tā kā viņam būtu paticis.

Kad pērn Privātā Dzīve Jāni Anmani ar Ingrīdu sastapa Autortiesību bezgalības balvas pasniegšanas ceremonijā, Jānis bija ratiņkrēslā. Viņš atzina – joprojām esot pilns radošu ideju. Daļa viņa darbu arī šobrīd skatāmi izstādē Puikules muižā. Uz tās atklāšanu viņš gan vairs nespēja aizbraukt. «Taču apziņa, ka ir izstāde, viņu priecēja,» uzsver Ingrīda. Viņa atzīst – kā jau cilvēkam gados, Jānim bija daudz dažādu veselības problēmu. «Taču viņš aizgāja ar plaušu karsoni, ko izraisīja kovids, kas saasināja hroniskās kaites,» nopūšas Ingrīda.

Viņa gaiši atminas arī pirmo tikšanos ar mākslinieku. Jānis vadīja Bērnu mākslinieciskās fantāzijas akadēmiju, un viņa vedusi meitu Martu pieteikties nodarbībām. «Jānis skatījās uz Martiņu un teica: «Mēs tevi tik ilgi gaidījām!» Pēc laika jau bijām kopā, desmit gadus mums bija randiņu periods. Apprecējāmies, kad Martai palika astoņpadsmit gadu. Arī es viņa iespaidā sāku gleznot, rīkojām pat kopējas izstādes. Kad sāku gleznot, sapratu, kā tas ir, kad cilvēku traucē radošajā procesā. Jo viņš man bija stāstījis, ka gleznojot cilvēks ieiet citā pasaulē. Tāpat viņš iedvesmoja gleznot režisoru Jāni Streiču,» zina teikt Ingrīda Anmane.