Vienā no nometnes maltītēm Magone aicināja kavalierus pie galda. Kamēr Andris Rudzītis centās pievērst viņas uzmanību un pataupīja pat sēdvietu blakus, Edgaram bija cita taktika – viņš ne tikai glaimoja Magonei ar jaukiem vārdiem, bet arī demonstrēja savu džentelmeņa pusi. Magone savu sajūsmu nevarēja valdīt: «Kā man garšo šīs emocijas. Neviens nekad nav teicis, ka priecājas būt man blakus.»
Edgars pie galda atklāja, ka, ieraugot Magoni, viņš bijis patīkami pārsteigts! Turklāt izrādās, ka Edgars jau padsmit gadus sekojis līdzi Magones dzīvei, par ko viņa nevarēja beigt brīnīties – kā var par sevi nedot ziņu!
«Tas ir fanātisms pilnīgi, zvaigžņu alka, pielūgsme. Tik jokaini jūtos, tā reti man ir bijis,» atzīst Magone.
Kamēr Edgars rūpējās arī par Magoni, pasniedzot ēdienu, Andris koncentrējās tikai uz sevi, kas nepalika Magonei nepamanīts. Magone viņu kaunināja, bet Edgaram izspruka joks: viņa gan ir ugunīga vecene. Andris šo komentāru centās uztvert kā mīnusu, bet situācija tikai padarīja vakaru aizraujošāku.
Aizkadrā Magone neslēpa savu sajūsmu: «Vau, vau vau! Kaut kas jēdzīgs arī manā sētā var atbraukt. Nu, pilnīgi gandrīz, ka vai patīk. Nezinu, kā reaģēt, bet asaras acīs un es jau raudu.»
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨










































































