Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
5
-
0
-
0
-
0
-
0
-
2
-
0
-
Materiāls publicēts žurnāla Santa 2020. gada decembra numurā.
Motivācijas zudums ir briesmīgākais, kas ar mums var notikt.
Ja skatāmies uz lielo dzīves bildi, tad redzam: ja ir motivācija, mēs varam izdarīt visu. Atceros, kad nomira mans tētis, mamma zaudēja motivāciju dzīvot. Tā tas ilga sešus gadus, līdz aizgāja arī mammīte. Un nepalīdzēja tas, ka viņai ir bērni un mazbērni. Par to domājot, šo jautājumu uzdodu arī pati sev: kā noturēt sevī motivāciju? Agrāk mani ļoti motivēja ceļošana, kaut kā jauna redzēšana – tas radīja jaunu enerģiju un dzīvesprieku. Šis gads parādīja – motivāciju ir jāmācās meklēt sevī.
Vecums automātiski nenāk ar visaptverošu gudrību.
Kad man bija sešpadsmit, es domāju: kad pienāks 25, tad gan es zināšu, kā pieņemt pareizos lēmumus, kā veidot attiecības ar tuvākajiem, kas ir labi un kas – slikti. Atnāca 25, atkal domāju: vēl pēc desmit gadiem gan es zināšu visu. Godīgi sakot, arī pēc 40 nevaru teikt, ka zinu, kā būtu pareizi rīkoties visās situācijās, kāds ir labākais risinājums, kuri ir labākie vārdi, ko pateikt tuvam cilvēkam bēdu brīdī, kā atbalstīt. Ar pieredzi nāk zināms viedums, bet jaunības cerība, ka kādreiz zināšu visu, visticamāk, nepienāks.
Diemžēl kļūdīties un sastrādāt muļķības gadās visos vecumos.
Man palīdz, ja uz dzīvi raugos kā uz eksperimentu.
Saplānot dzīvē nevar neko! Nekad nav bijis tā, ka es iedomājos, kā gribētu dzīvot pēc desmit gadiem, uz to mērķtiecīgi eju un tā arī notiek. Nekas nav noticis tā, kā esmu iztēlojusies! Tas nenozīmē, ka ir bijis slikti: daudzas lietas ir notikušas vēl labāk, taču nekad tā, kā esmu iedomājusies. Tas liek atzīt, ka nespēju kontrolēt dzīvi. Arī šis gads parādīja, ka mēs nezinām, kur dzīves plūsma mūs visus aiznesīs, kā tas būs. Bet paļauties ir vieglāk, ja uz dzīvi skatāmies kā uz eksperimentu: arī zinātnē nav labi vai slikti eksperimenta rezultāti – gan pozitīvie, gan negatīvie nes jaunu informāciju.
