Vēl nesen Ilona Brūvere pēc ilgstošas slimošanas bija gatava ar jaunu sparu mesties darbos – rakstīt scenāriju un uzņemt jaunu filmu, taču tagad režisorei nolaidušās rokas.
«Šķiet, vairs nefilmēšu un nerakstīšu. Apstākļi šīm nodarbēm kļuvuši neiespējami,» pārdomās dalās Ilona. Viņa savos septiņdesmit secina: «Latvijā veci cilvēki nav modē. Tagad tiek producēts daudz kinorežisoru un operatoru, un visi piedalās konkursos, un cilvēki gados viņiem traucē.»
Režisore uzskata, ka pašmāju kultūras aprindās vairs netiekot ievērotas nekādas ētikas normas un radošajā vidē valdot divkosība. Brūverei grūti pieņemt, ka agrāk viņa filmas producējusi pati, bet nu tam vajadzīgs producents, tāpēc viņa gatava teikt ardievas šai profesijai pavisam.
«Laikam jau būšu šajās profesijās savu limitu izsmēlusi. Gatavošos jaunam sākumam un jaunai profesijai.»
Ilona atklāj, ka reiz aizgājusi pie zīlnieces, kura pēc roku līnijām pateikusi – vienā posmā dzīve pārtrūks, pēc tam sāksies no jauna. «Tikai jāatrod, kam es varētu būt noderīga. Dzīvojot Vācijā, apcēlu kādu teātra režisoru, kurš uzskaitīja visus savus daudzos amatus. Tagad pati esmu nonākusi šādā situācijā,» ironizē Brūvere, kura vēl cer izmantot savas iemaņas režijā vai kultūras žurnālistikā.
Bet šobrīd visvairāk par visu viņa vēlētos vienkārši aizbraukt uz Itāliju vai kādu citu siltu zemi, kur viņu neviens nepazīst, un «taisīt pušķus» – pievērsties floristikai.
Vairāk lasi žurnālā Privātā Dzīve!




















































































