Rīga +18°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Jubilejā Ģirts Ķesteris skatītājiem dāvinās izrādi «Vīrietis, kurš gaida». «Ģirts Ķesteris ir nedaudz nobijies, jo uz skatuves būs gandrīz viens. Tāpēc trīs gadus lugas «Vīrietis, kurš gaida» eksemplārs gulēja plauktā un kaut ko gaidīja… Bet nu, kā teica Čehovs, tai bisei vienreiz ir jāizšauj. Par laimi, man blakus tajā šāvienā tomēr būs divas meitenes Ērika Eglija-Grāvele un Lelde Dreimane. Ceru, viņas man draudzīgi piebalsos, bet vāvuļotājs būšu es viens,» par svētku vakara pirmizrādi teic aktieris.
Ģirts Kesteris, vaicāts, kā viņam šķiet, vai 60 gadi ir liels vecums, žurnālam «Privātā Dzīve» atzīst, ka šis ir tāds apgaismības laiks. «Tu lietas sāc nevis krāsot, bet pieņemt, kādas tās ir. Lai gan esmu vectētiņš, tas neizslēdz trakulību un dauzonību – īpašības, kas man vienmēr ir piemitušas.»
Viņš uzsver, ka īstenībā 60. jubilejai trenēties sācis pirms diviem gadiem, kad viņam palika 58 gadi.
«Ar vienaudzi, skolas laika draugu, aizpērn vienojāmies, ka visiem teiksim – mums ir 60 gadi. Vismaz es to, ka man ir 60, esmu uztrenējis kā uz trenažiera. Starp citu, ar to draugu ko līdzīgu mēs izpildījām arī pirms apmēram 50 gadiem. Veselu gadu mēs visiem stāstījām, ka mums ir jau 10, lai gan pašiem bija vien deviņi gadi. Vienīgā atšķirība – toreiz trenējāmies gadu, tagad – divus,» nosmejas Ģirts.
Viņš arī paironizē: «Ir tāds Ričards Bors, kurš savulaik teica: «Ja tu neapzinies, ka 50 vai 60 gadu vecumā tev nav vairs 25 un dzīvo ar tām pašām ambīcijām kā divdesmit piecu gadu vecumā, tad tev Dievs iespers pa pakaļu un norādīs īsto vietu.»
Plaši par Ģirta attiecībām ar liktenīgajām sievietēm, bērniem un mazbērnu, lasiet jaunākajā žurnāla «Privātā Dzīve» numurā!
