Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +4°C 
«Saģērbušies attiecīgi, Inese – basketbola, bet es hokeja līdzjutēja kreklā, bijām uz…teātri. Nevis tādēļ, ka tikko no kādas spēles, vai tādēļ, ka mums gaumes problēmas, bet tādēļ, ka uz Jaunā Rīgas teātra izrādi Ledus garša. Par hokeju, fanu kustību un fanošanu kā latviešu mentalitātes būtisku sastāvdaļu. Monoizrāde spēja atmodināt emocijas un izjūtas, ka likās – tikko esam bijuši uz hokeja spēli. (Tas JRT aktieriem labi sanāk – pēc izrādes Kapu svētki, piemēram, bija sajūta, ka esmu bijis kapos),» atklāj Vaikules vīrs Edgars.
Raidījumu vadītāja Inese Vaikule sociālajos tīklos raksta, ka Jaunā Rīgas teātra pirmizrāde notikusi liktenīgā datumā – tā sakritusi ar traģēdiju Latvijas sporta scēnā. «Visticamāk, daļā sabiedrības fanošana joprojām tiek uztverta kā «subkultūra» un arī šī tēma izrādē netiek apieta, taču kopumā var sajust izrādes autoru cieņu un patieso vēlmi iedziļināties, parādīt un skaidrot, kādēļ mums, latviešiem, tas ir tik svarīgi. Un likās zīmīgi, ka to sanāca noskatīties tieši 7.septembrī, datumā, kas ļoti spilgti iespiedies atmiņā pirms 14 gadiem.
Atceros, ka tajā rīta tā arī nespēju novaldīt asaras tiešajā ēterā, vadot raidījumu Labrīt, Latvija! un ziņojot par Kārļa Skrastiņa bojāeju traģiskajā lidmašīnas katastrofā,»
atceras Inese.
Edgars Vaikulis raksta, ka abi ar Inesi ir lieli sporta fani, turklāt Edgaram zaudējums vai uzvara var ietekmēt visu dienas gaitu. «Ģimene zina, ka esmu drusku traks, saspringtās spēlēs pašam ir sajūta, ka sirds pa muti izleks laukā. Pēc netaisnīgiem zaudējumiem jūtos burtiski slims, bet pēc necerētām uzvarām – pacilāts un laimīgs. Nav pārāk veselīgi nervu sistēmai. Ne velti, no divām reizēm dzīves laikā, kad man saukta ātrā palīdzība, viena reize ir tieši hokeja čempionātā. Pārdzīvojumu dēļ, protams, ne jau dēļ kaut kā cita,» atzīstas Vaikulis.
