Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Karīna Račko piecarpus hektāru lielo īpašumu ar māju, saimniecības ēkām, pļavu un mežu Saunagā mantojusi no vecmāmiņas, kas pērn devās aizsaulē. «Omamma man jau bērnībā stingri pieteica: nekādā gadījumā šo īpašumu nepārdod. Ja nu dzīvē kaut kas notiek… Man par šo vietu ir liela atbildība,» saka Karīna.
Šeit kopā ar vecmāmiņu viņa pavadījusi lielu daļu bērnības. «Bērnudārzā negāju, un mamma mani bieži sūtīja uz Saunagu. Skolas gados kā 31. maijā atbraucu, tā tikai 31. augustā aizbraucu no šejienes uz Ventspili, kur tolaik dzīvoja ģimene,» atminas Karīna.
Jau iepriekšējās grāmatās jaušams sižets par piejūras īpašumu, bet jaunā grāmata Netīrā gandrīz pilnībā tapusi tieši šeit. «Beidzot es varēju pilnībā koncentrēties, un šķita gandrīz vai loģiski veidot romānu par šo vietu. Varēju aprakstīt visu, ko te redzu, un tad piedomāt klāt pārējo,» stāsta rakstniece.
Māja atrodas skaistā vietā Saunagā, un to 1850. gadā uzcēluši vecmāmiņas senči.
Savulaik te bijusi liela saimniecība – stallis, kūts govīm, cūkām, vistām un trušiem. Tagad gan te nekāda lielā saimniekošana vairs nenotiek un īpašums vairāk ir vieta atpūtai.
«Te visu sākām sakopt, kad pirms pieciem gadiem piedzima meita Šarlote. Ievilkām mājās ūdeni, ierīkojām dušu,» atklāj Karīna. Rakstnieces vīrs Kristaps, ar kuru Karīna precējusies jau astoņus gadus, pērn arī sācis organizēt mājas, kurā ir virtuve un septiņas istabas, renovācijas darbus. Paredzēts pat, ka Karīnai būšot savs kabinets, kāda neesot Rīgas dzīvoklī.
«Esam iegājuši azartā! Pagājušajā vasarā atjaunojām mājas fasādi, bet tagad rudenī plānojam kapitālo remontu, iekšdarbus,» tā Karīna. Īpašumā uzcelta arī glīta vasaras lapene ar kamīnu, kurā var baudīt siltos vasaras vakarus pat tad, ja līst lietus.
Karīna stāsta, ka galvenā vērtība Saunaga mājām ir miers un klusums. Tieši tāpēc draugus uz šo vietu aicina reti. «Mēs šurp braucam, lai būtu prom no visiem un izbaudītu klusumu,» tā Karīna. Viņa uzreiz arī piebilst, ka klusums nepieciešams ne tikai, lai varētu rakstīt. «To vajag arī tāpēc, lai mēs ar vīru un meitu varētu novērot meža zvērus – stirnas, lapsas, zaķus, kuri šeit brīvi pastaigājas.»
«Vietējo šeit ir ļoti maz. Labs paziņa ir kaimiņš Melnais Jānis, kurš arī aprakstīts vienā no manām grāmatām. Divreiz nedēļā te piebrauc autoveikals. Bet mēs iepirkties lielākoties braucam uz Kolku vai Dundagu, kas ir ļoti tuvu,» par vietējo sadzīvi stāsta mājas saimniece.
