Rīga +20°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Tas var būt dārzs, kurā strādājot aizmirstas daudzi rūpesti. Maza puķu kastīte uz dzīvokļa palodzes. Sakopta apkārtne pie mājas, kurā dzīvo. Ejot gar daudzdzīvokļu namiem, vienmēr padomāju, kādi cilvēki tajos dzīvo. Pie dažiem ir iekoptas puķu dobes, izveidoti apstādījumi, bet pie daudziem nav nekā. Priecīgāk taču dzīvot mājā, pie kuras zied puķes, viss ir sakopts, un nevajag gaidīt, kad to darīs kāds cits. Vajag tikai vienam sākt, un pilnīgi noteikti pievienosies vēl kāds. Iedvesma ir lipīga. Tāpat kā prieks.»
«Priekam vajag pavisam maz. Man patīk fizisks darbs. Mans prieks ir izravēta dobe. Jau ziemā domāju, ko jaunu stādīšu savā dārzā, un, tiklīdz rodas pirmās pavasara vēsmas, braucu uz Murjāņiem.»
Pagājušajā gadā skaistiem laškrāsas ziediem saziedēja vareni sakuplojušais manā vārdā nosauktais rododendrs.
«Katru gadu tam klāt nāk jauni, ko iestādu. Pagājušajā gadā iestādīju kāršrozes, kas ir divgadnieces, un šovasar ar nepacietību gaidīšu, kādas tās uzziedēs. Man ļoti patīk pļaut zāli. Vasarā tas man ir vislabākais sportiņš, un kāds prieks, kad vasaras vakara saulītē, kas Latvijā ir unikāla, kādas nav nekur citur pasaulē, apsēžos pie mājas, skatos uz skaisti nopļauto pagalmu, visapkārt smaržo un tvan, lejā čalo Loja. Daba mani ļoti iedvesmo, un tā ir laime – atrast prieku mazajās, ikdienišķajās lietās.»
«Ļoti patīk izmēģināt jaunas kulinārijas receptes un pagatavot savējiem kaut ko garšīgu. Tam nevajag dārgus produktus. No lētiem un ļoti vienkāršiem var uzburt brīnumgardas maltītes. No savas pieredzes saku – vajag sevi nodarbināt un vienmēr atrast kādu nodarbošanos, jo darbs palīdz. Tās ir vislabākās zāles pret skumjām, sliktu noskaņojumu un destruktīvām domām.»
«Jebkurš darbs ir kā zāles. Izrevidēt sen nekārtotu skapi, atteikties no liekām, ilgi nelietotām mantām, kas aizņem vietu vai saistās ar kādām nepatīkamām emocijām. No tādām noteikti jāatbrīvojas. Kārtīgi iztīrīt māju. Pat tad, kad liekas, ka viss ir kārtībā, sāc tik kārtot, un atradīsies, vai dieniņ, cik daudz darāmā! Tas ir darbs, kuram bieži vien negribas pieķerties, jo prasa lielu laiku, bet pēc tam ir tik laba sajūta.
Katru rītu, lai cik steidzīga paredzēta diena, izbrīvēju sev kafijas pusstundu. Tā man ir svēta lieta.
«Rīta lielā kafijas krūze, kuru lēnām izbaudu, pārdomājot dienu, kas tikko sākas. Sakārtoju domas, noskaņojos, izskatu ziņas, izlasu kādu labu rakstu, kas mani uzmundrina, un esmu gatava dienai. Kad aiz loga spīd saule, dienas sākums jau rada gaišas un priecīgas sajūtas. Šorīt braucu uz Dārziņskolu un izbaudīju, kā gaisā smaržo pavasaris, un tad smaids rodas sejā pat nepiedomājot un lūpu kaktiņi ir uz augšu.»
